Mazumtirdzniecību kāpina jauni kredīti un lielākas algas

foto: fotokvartals.lv
foto: fotokvartals.lv

Šūpojoties eksistenciālu šaubu jūrā, Latvija turpina pa mazam solītim tuvoties it kā jau ļoti nepoētiskai, bet tomēr nācijas saglabāšanai tik ļoti nepieciešamai materiālai labklājībai, šādus secinājumus, komentējot jaunākos mazumtirdzniecības datus, izdara DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

«Kopumā pirmajā pusgadā tirdzniecības kāpuma temps (6,4% gada griezumā) ir bijis šim brīdim optimāls. Tas ir pietiekami liels, lai stabilizētu ekonomikas izaugsmi brīdī, kad vājinājies eksports, taču arī nav tik liels, lai ekonomika atkal tiktu pakļauta nesabalansētas izaugsmes riskam. Piebildīsim, ka algu fonds šogad aug straujāk nekā mazumtirdzniecības apgrozījums, acīmredzot pakāpeniski par nozīmīgāku prioritāti cilvēkiem kļūst uzkrājumu palielināšana,» situāciju vērtē DNB ekonomists.

Patēriņu noteikti arī balsta jauno kredītu izsniegšanas kāpums, kas bremzē kopējā portfeļa sarukšanas tempu. Ar stingru pārliecību var teikt, ka patiesībai neatbilst dzirdētie apgalvojumi, ka izaugsmi šobrīd virza galvenokārt ES fondu apgūšana. Fondus apgūst šobrīd, apguva arī krīzes zemākajā punktā un šīs plūsmas svārstības nav tik lielas, lai izšķiroši ietekmētu izaugsmes tempu, vērtē DNB bankas eksperts.

Viņš piebilst, ka nepārtikas preču tirdzniecība šogad joprojām aug straujāk nekā pārtikas, bet starpība ir daudz mazāka nekā iepriekšējos divos gados.
«Tātad cilvēki vairs tik ļoti nesteidz pirkt ilglietošanas preces, krīzes laikā apspiestais pieprasījums ir lielā mērā apmierināts. Turpretim viņi arvien vairāk rīkojas saskaņā ar principu — «tu esi tas, ko tu ēd» un atļaujas pirkt labāku pārtiku. Diez vai esam sākuši ēst vairāk, jo iedzīvotāju skaits diemžēl neaug, bet pārtikas pārdošanas kāpums vērtības izteiksmē liecina par uzsvaru uz kvalitāti,» secina P. Strautiņš.
Savukārt SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis izsaka viedokli, ka arī turpmāk varam sagaidīt salīdzinoši augstu patērētāju aktivitāti, lai arī pieauguma temps var nedaudz arī kristies.
Viņaprāt, uz gada beigām korekcijas patēriņa aktivitātē varētu ieviest eiro ieviešanas tuvošanās un tam pieskaņotās tirgotāju akcijas, jo noteikta daļa iedzīvotāju varētu lemt par esošo līdzekļu uzkrājumu atprečošanu un/vai nelielu pārtikas uzkrājumu izveidošanu, ar mērķi izvairītos no veikala apmeklēšanas gada pirmajās dienās. 


Написать комментарий