Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) brīdinājis Vāciju par pārāk ambiciozu budžeta konsolidācijas politiku, kas, ņemot vērā tendences Eiropas lielākajā ekonomikā, var izrādīties traucējoša.
SVF, kas uzskata, ka Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad kopumā pieaugs par 0,3%, apsveicis Berlīnes spertos soļus iekšējā pieprasījuma palielināšanā. Tomēr vienlaikus institūcija arī brīdinājusi Vāciju, norādot, ka būs nepieciešama aktīvāka fiskālā politika, lai Berlīnei izdotos saglabāt savu izaugsmi.
«Makroekonomiskās politikas uzstādījumiem, ņemot vērā ievērojamos riskus, jābūt Vācijas ekonomiku atbalstošiem,» teikts fonda Vācijas ekonomikas pārskatā. Berlīnei jāmeklē veidi, kā rīkoties situācijā, kad varētu būt nepieciešams palielināt budžeta deficītu, piemēram, kādu lielu ekonomikas satricinājumu gadījumā. Šobrīd Vācija apņēmusies samazināt un nepārsniegt budžeta deficītu 0,35% apmērā no IKP.
Vācijas galvenajām prioritātēm, pēc SVF domām, jābūt banku sektora stiprināšanai un finanšu reformu veikšanai gan valsts, gan pašvaldību līmenī.
Vienlaikus fonds atzīst, ka norises Vācijas ekonomikā gan šogad, gan arī turpmāk, būs atkarīgas no citu eirozonas valstu atveseļošanās. Savukārt nākamajā gadā, saskaņā ar SVF prognozēm, Vācijas ekonomikai vajadzētu augt par 1,3%.
Berlīnei arī nepieciešams spēlēt vēl lielāku vadošu lomu eirozonā un izstrādāt Eiropas monetārās savienības nākotnes vīziju. Vācija spēlē galveno lomu eirozonas politikā un uzbūvē, tāpēc tai vajadzētu izstrādāt kopīgu Eiropas monetārās savienības nākotnes vīziju, kas paredzētu ciešāku ekonomisko un finanšu integrāciju. Tas mājsaimniecību, uzņēmēju un finanšu tirgu gaidām sniegtu «svarīgu enkuru».
Neskaidrības samazināšanās ne vien palīdzētu eirozonai labāk atgūties pēc finanšu krīzes, bet arī veicinātu Vācijas ekonomikas izaugsmi, jo patlaban šīs valsts uzņēmēji ir pieņēmuši «pagaidīsim un paskatīsimies» attieksmi, gaidot lielāku skaidrību eirozonā. «Neskatoties uz spēcīgām iestrādēm, joprojām esošā neskaidrība par eirozonu neļauj Vācijas ekonomikas izaugsmei būt straujākai,» norādījis SVF.
SVF komentāri saistībā ar Vācijas ekonomiku iezīmējuši slēptās domstarpības starp fonda un Berlīnes amatpersonām. Lai gan Vācija ir parlamenta vēlēšanu gaidās un izvairās no asu paziņojumu paušanas, lai neapdraudētu valdošās koalīcijas izredzes, sagaidāms, ka pēc tām nesaskaņas starp fondu un Berlīni uzliesmos tādos jautājumos kā Grieķija, kurai varētu būt nepieciešami vēl desmit miljardus eiro liela starptautiskā palīdzība un daļas parādu norakstīšana.