Lai atturētu ārvalstniekus no uzturēšanās atļaujas Lietuvā iegūšanas, izmantojot viltus kompānijas, tiek rosināts pastiprināt prasībās uzņēmumiem un dzīvesvietām.
Lietuvas Iekšlietu ministrija, kas ir izstrādājusi likuma grozījumus, norāda, ka ir vērojama tendence, ka Lietuvā arvien vairāk ārvalstnieku deklarē savus uzņēmumus, tomēr viņi negrasās šeit attīstīt uzņēmējdarbību - viņi tikai vēlas saņemt uzturēšanās atļauju, lai bez vīzas varētu pārvietoties Šengenas zonā.
Grozījumu projekts paredz novērst situāciju, ka daudzi ārvalstnieki deklarē savu uzturēšanās adresi vienā adresē, tādējādi pastāv aizdomas, ka mājokļa īpašnieki gūst labumu no ārvalstnieku reģistrēšanas konkrētajā adresē.
Iekšlietu ministrija rosina noteikt, ka ārvalstnieki uzturēšanās atļauju varēs saņemt vien tad, ja deklarētajā dzīvesvietā ir vismaz 14 kvadrātmetru liela platība uz katru no nekustamajā īpašumā deklarētajām personām.
Tāpat tiek rosināts neizsniegt uzturēšanās atļauju ārvalstniekiem, kuru vadītie uzņēmumi izrādās fiktīvi, kā arī noteikt par obligātu ārvalstnieka klātbūtni Lietuvā, lai uzraudzītu kompānijas mērķus un darbību.
Likuma grozījumu projekts paredz uzlabot ierašanās nosacījumus Lietuvā profesionāliem darbiniekiem, piemērām, viņi varēs saņemt uzturēšanās atļaujas uz ilgāku laiku un viņiem nevajadzēs savu prasmju nepieciešamības Lietuvas darba tirgū apliecinājumu, ja darba devējs plāno darbiniekam maksāt algu, kas ir trīs reizes lielāka nekā vidējā mēneša darba samaksa Lietuvā.