Pagājušā gadā Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" veica pētījumu "Skolas nauda", kura rezultāti parādīja, ka Latvijā viena bērna "palaišana" uz skolu 2012./2013. mācību gadā vecākiem izmaksāja vidēji 99,90 Ls. Lielākie tēriņi saistīti ar apģērba un skolas somu iegādi – gan Rīgā, gan ārpus Rīgas, vecāki pirms mācību gada sākuma iegādājas apģērbu un apavus teju 40 Ls vērtībā. Nākamā lielākā izdevumu grupa ir kancelejas preces, kurām Rīgā tērēti vidēji 29,27 Ls, bet ārpus Rīgas – 25,50 Ls. Grāmatas un darba burtnīcas Rīgas skolēnu vecākiem izmaksājušas vidēji 21,54 Ls, bet ārpus Rīgas – 16,52 Ls. Salīdzinoši neliela summa jāatvēl arī skolas fonda naudai. Ņemot vērā jaunos LR Izglītības likuma grozījumus, kas paredz, ka vecākiem par saviem līdzekļiem jānodrošina tikai kancelejas preces, apģērbs un specifisko mācību priekšmetu materiāli, izdevumi skolai šogad varētu samazināties pat par vienu trešdaļu.
Lielākajā daļā skolu, mācību gadam beidzoties, tiek izsniegti saraksti, kuros uzskaitīts viss, kas būs nepieciešams nākamajam mācību gadam. Par sarakstiem ir atbildīga skola, tie netiek veidoti katrā klasē individuāli. No skolas ir atkarīgs, cik saraksts ir detalizēts. Piemēram, vienas skolas sarakstā ir iekļautas tikai nepieciešamās grāmatas un darba burtnīcas, bet citas skolas sarakstā – pat mazākie sīkumi, arī nepieciešamais pildspalvu skaits. LR Tiesībsargs norāda, ka saskaņā ar Izglītības likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 7. augustā, iepriekšējā mācību gada nogalē izsniegtos mācību sarakstus vecāki var daļēji ignorēt, jo darba burtnīcas un grāmatas vecākiem pašiem nav jāpērk.
Šogad vecākiem jāpērk tikai kancelejas preces, apģērbs un specifisko priekšmetu piederumi
2013.gada 7.augustā spēkā stājušies grozījumi Izglītības likumā, kas skaidri definē valsts, pašvaldības un vecāku atbildības sadalījumu mācību līdzekļu finansēšanā. Sākot ar šā gada 1.septembri skolēnu vecākiem par saviem līdzekļiem ir jānodrošina tikai individuālie mācību piederumi, priekšmeti un materiāli, kurus bērns izmantos kā mācību līdzekļus vai saistībā ar mācību iespēju nodrošināšanu. Tātad, vecākiem par saviem līdzekļiem jāiegādājas kancelejas preces, apģērbs un apavi, atsevišķu mācību priekšmetu (sports, mājturība un tehnoloģijas u.c.) obligātā satura apguvei nepieciešamais specifiskais apģērbs, apavi un higiēnas piederumi, kā arī materiāli, ko izmantojot mācību procesā skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām. Piemēram, izejmateriāli, ar ko mājturības stundā skolēns apgūst veidošanu (plastilīns u.c.), vai rokdarbus (dzija, adāmadatas, diegi u.c.). Par nepieciešamajiem individuālajiem mācību piederumiem vecākus informēs izglītības iestāde.
Daudz diskusijas izraisījis jautājumus – kam jāiegādājas dažādu mācību priekšmetu darba burtnīcas? Kā norāda IZM, no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām tiek finansēta mācību literatūras, pedagoga darba vajadzībām nepieciešamo metodisko līdzekļu, papildu literatūras (uzziņas literatūra) un digitālo resursu iegāde. Mācību literatūra ir mācību grāmatas, kā arī tām pielīdzinātās darba burtnīcas un citi izglītības satura apguvei paredzēti izdevumi. IZM uzsver, ka 21.gadsimts mūsdienīgam un inovatīvam mācību procesam izvirza jaunas prasības, un, piemēram, darba burtnīcas vairs netiek akcentētas kā obligāti nepieciešamas un izmantojamas mācību procesā, tās pakāpeniski nomainot ar modernākiem mācību līdzekļiem. Tādēļ no valsts budžeta līdzekļiem var tikt apmaksātas tikai tās darba burtnīcas tajos priekšmetos, kur tās pilda mācību grāmatas funkcijas vai aizstāj to (piemēram, svešvalodā un sociālajās zinībās).
Arī LR Tiesībsargs apstiprina, ka sākot ar 2013./2014.mācību gadu, skolas pašas nodrošinās visus izglītības programmu īstenošanai nepieciešamos mācību līdzekļus, tostarp darba burtnīcas. Jaunajos likuma grozījumos iekļauts noteikums, ka katras izglītības iestādes padome tiesīga lemt par to, kādus individuālos mācību piederumus nodrošina izglītojamo vecāki. Tomēr Tiesībsargs norāda, ka šis noteikums attiecas tikai uz individuālajiem mācību piederumiem, piemēram ikdienas un svētku apģērbu, nevis citiem mācību līdzekļiem, kas nepieciešami izglītības satura apguvei un kuru nodrošināšana ir valsts un pašvaldības kompetencē.
Visvairāk ieguldījumu – pirmklasnieku sagatavošanai skolai
Gatavojoties pirmajai skolas dienai, ar vislielākajiem izdevumiem jārēķinās tieši pirmklasnieku vecākiem, jo visas lietas tiek pirktas pirmo reizi, it īpaši – ja pirmklasnieks ir pirmais bērns ģimenē un dažādi skolas palīglīdzekļi nav saglabājušies no vecākām māsām un brāļiem. Ineses meita šogad uzsāks skolas gaitas Rīgas 6.vidusskolas sākumskolas 1.klasē, un viņa skolas izdevumiem plāno tērēt ap diviem simtiem latu. "Vēl gan neesam sākuši neko iegādāties, un labi, ka tā – jo tagad izrādās, ka grāmatas un burtnīcas pirkt nevajadzēs. Bet tuvākajās nedēļās ķersimies skolas sagatavošanās darbiem klāt! Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai bērnam arī mājās ir atbilstoši iekārtota vieta mācībām, tādēļ rēķināmies, ka aptuveni puse summas tiks izdota meitas istabas iekārtošanai. Plānojam iegādāties kaut vai lietotu pirmklasnieka istabas komplektu – gultu, rakstāmgaldu, krēslu. Noteikta summa jāparedz arī kancelejas piederumiem, īsajam un garajam sporta tērpam, kura nepieciešamība norādīta skolas izsniegtajā sarakstā. Tā kā mūsu sākumskolā tiek nēsātas daļējas formas – zaļa vestīte ar skolas emblēmu, jāparedz arī 15 Ls šādas vestes iegādei mājas lapā www.skolasformas.lv. Protams, nepieciešami arī līdzekļi pieklājīga un gaumīga apģērba iegādei, ko vilkt pie šīs vestes. Kopumā apģērba, apavu un kancelejas preču izdevumi varētu veidot par vairāk kā 100 Ls," stāsta pirmklasnieces mamma Inese.