Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka darba tirgus Latvijā normalizējies un aug tā sabiedrības daļa, kas var atļauties strādāt nepilnu darba laiku, norāda "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
CSP dati liecina, ka nodarbināto skaits gada griezumā pieaudzis par 22 300 jeb 2,6%, ievērojami lēnāk nekā pirmajā ceturksnī, taču tajā darbaspēka apsekojuma rezultāti izskatījās gandrīz neticami labi. Nozīmīgi, par 1,8 procentpunktiem jeb no 90,1% uz 91,8% audzis uz pilnu laiku strādājošo īpatsvars, ziņo "Nozare.lv".
"Savukārt starp CSP apsekojuma respondentiem, kuri nestrādā pilnu laiku, ļoti strauji aug to daļa, kuri gluži vienkārši nevēlas to darīt. Kāpums notiek jau no 2010.gada, īpatsvaram pieaugot no 7,6% līdz 24,9%. Acīmredzot algām un uzņēmējdarbības ienākumiem kāpjot, pieaugoša sabiedrības daļa var atļauties strādāt mazāk," norāda eksperts.
Strautiņš norāda, ka CSP datu lielākais pārsteigums ir ekonomiski aktīvo cilvēku īpatsvara lejupslīde 15-74 gadu vecuma grupā no 66,4% uz 65,3%.
"Līdz šim krīzes pārvarēšanas periodā bija noticis pretējais. Varbūt lielāks cilvēku skaits domā, ka var atļauties studēt uz pilnu laiku? Ekonomiski neaktīvo skaits 15-24 gadu grupā nav mainījies, par spīti mazākam cilvēku skaitam tajā, tātad tas it kā varētu būt izskaidrojums, taču cits datu griezums vēsta, ka skolēnu un studentu skaits starp ekonomiski neaktīvajiem gada laikā samazinājies par 6000 jeb 4,3%," skaidro eksperts.
Savukārt visstraujāk pieaudzis ir mājsaimnieku un mājsaimnieču skaits - par 14 100 jeb 30,2%. Dati rāda, ka 45-54 gadu vecuma grupā ekonomiski neaktīvo skaits ir pieaudzis par 10 600 jeb 31,9%, nevienā citā grupā nekas tamlīdzīgs nav vērojams, taču šie fakti viens otru ļoti labi papildina, jo 45-54 gadi ir vecums, kurā valstīs ar ilgāku tirgus ekonomikas stāžu cilvēkiem caurmērā ir visaugstākās algas, informē Strautiņš.
"Acīmredzot arī mūsu sabiedrība pakāpeniski "normalizējas", un šajā vecuma grupā pieaugošs cilvēku skaits pelna pietiekami labi, lai viņu dzīvesbiedri varētu atļauties nestrādāt. Šie ir cilvēki, kuriem tirgus reformu sākumposmā bija 25-35 gadi, tātad visaktīvākā cilvēku ekonomiskā mūža daļa ar labākajām iespējām ielēkt pārmaiņu vilcienā, un daudzi no viņiem ir sekmīgi turpinājuši būvēt karjeru," skaidro eksperts.
Strautiņš piebilst, ka darba meklētāju īpatsvars kritis par 4,9 procentpunktiem jeb 30% - no 16,3% uz 11,4%, kopumā kopš krīzes zemākā punkta darba meklētāju skaits sarucis uz pusi. Atlaisto vai štatu samazināšanas dēļ darbu zaudējušo skaits uz pusi - no 61 000 līdz 32 000 - samazinājies gada laikā. Izskatās, ka valdošais viedoklis par bezdarba samazināšanās tempu šogad izrādīsies pārāk pesimistisks, prognozē eksperts.
"Nodarbinātības izmaiņas nozaru griezumā izmaiņas visumā izskatās likumsakarīgas, piemēram, pieaug nodarbināto īpatsvars rūpniecībā, bet samazinās lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Kaut arī turpina sarukt jauniešu īpatsvars, izglītībā nodarbināto īpatsvars nemitīgi palielinās, kaut šajā nozarē tiešām nav kārtībā, bez reformām nekādi neiztikt," skaidro Strautiņš.
"DNB bankas" eksperts ir skeptisks par aptaujāto deklarēto neto darba algas lielumu, kas, viņaprāt, noteikti ir krietni samazināts, taču norāda uz uzmanības vērtām tendencēm. Krīzes laikā - 2010.gada pirmajā ceturksnī - to īpatsvars, kuri teica, ka saņem līdz 200 latiem, sasniedza 45,3%. Patlaban tas samazinājies līdz 28,9%, visstraujāk krītoties tieši pēdējā gada laikā. Procentuāli visstraujāk aug to īpatsvars, kuri saka, ka saņem 500 līdz 1000 latus uz rokas.
Darba meklētāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem šā gada otrajā ceturksnī bija 114 700 cilvēku, kas ir par 53 800 cilvēkiem mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā un par 16 800 mazāk nekā pirmajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā bija 11,4%, un gada laikā tas ir samazinājies par 4,9 procentpunktiem. 2012.gada otrajā ceturksnī tie bija 16,3%.
Ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu ir palielinājies par 1,4%, un to skaits bija 532 400 cilvēku. Pirmajā ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 524 400 iedzīvotāju.
Šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada otro ceturksni, samazinājās darba ņēmēju īpatsvars, kas saņēma minimālo darba algu vai mazāk, savukārt neliels pieaugums ir vērojams darba samaksas grupās virs 200 latiem.