Šogad pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusgadu preču eksporta apjoms faktiskajās cenās palielinājās par 233,9 miljoniem latu jeb par 7,5%, kamēr importa apjoms - tikai par 4,1 miljonu latu jeb par 0,1%, ziņo "Nozare.lv", atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju.
Tas ietekmējis arī ārējās tirdzniecības bilanci - eksporta īpatsvars kopējā ārējās tirdzniecības apjomā sasniedzis 44,7%. Salīdzinoši gadu iepriekš pirmajos sešos mēnešos tas bija 43%.
Izslēdzot cenu izmaiņu ietekmi, šogad gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar pirmo pusgadu pērn eksporta apjoms salīdzināmajās cenās palielinājās par 3,8%, bet importa apjoms samazinājās par 1,6%.
Šogad sešos mēnešos vislielāko preču apjomu - divas piektdaļas no eksporta kopapjoma - izveda apstrādes rūpniecības uzņēmumi. Šo uzņēmumu eksporta pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusgadu bija 14,6 miljoni latu jeb 1,1%.
Savukārt importā vairāk nekā pusi no visām precēm ieveda uzņēmumi, kuru galvenā pamatnodarbošanās ir vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība. Salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, šo uzņēmumu ievesto preču apjoms palielinājās par 34,7 miljoniem latu jeb 1,5%.
Atbilstoši preču gala patēriņam sagrupētie ārējās tirdzniecības statistikas dati rāda, ka pirmajos sešos gada mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusgadu strauji palielinājies tādas svarīgas nacionālo kontu sastāvdaļas kā kapitālpreces eksports - par 37,1%, bet imports samazinājies par 13,3%.
Šo preču īpatsvars eksportā bija 11,1%, bet importā - 12%. Kapitālpreces veido pamatlīdzekļi, izejvielas un citi materiāli, kas paredzēti tālākai pārstrādei.
Komentējot jaunākos rādītājus par preču eksporta kāpumu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda: "Ir valstis, kas iekrita krīzē ne tik daudz ārējo parādu un "gāzes grīdā" politikas dēļ, bet gan nesakārtotas eksporta-importa bilances ietekmē. Līdz ar to apsveicama ir Latvijas spēja eksporta pieauguma tempos apsteigt importa pieaugumu."
Tendences uzturēšanai jāpastiprina politika un rīcība, kas atbalsta eksportspēju un produktivitātes kāpināšanu, aicina Endziņš.