Programmas „Globālā izglītība” starts, kuru akceptēja Vladimirs Putins, tiek atlikts uz nenoteiktu laiku.
Projektu ar finansējumu 4,5 miljardus rubļu apmērā saskaņā, ar kuru varas iestādes taisījās apmaksāt Krievijas pilsoņu mācības ārzemēs, nokritizēja Prezidenta administrācijā, raksta laikraksts "Коммерсантъ".
Programmu nosūtīja piestrādei, turklāt tai jau tika izdalīti 1,5 miljardi rubļu. Zem trieciena var nonākt jaunie Krievijas pilsoņi, kuri gribēja braukt mācībās uz ārzemēm jau nākamgad: ja programmu nepieņems septembrī, visdrīzāk tās realizāciju atliks uz gadu.
Pirmo reizi par šāda projekta nepieciešamību sāka runāt 2010. gadā, šo ideju izvirzīja bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs. Priekšlikumam pievienojās nekomerciāla organizācija „Stratēģisko iniciatīvu aģentūra”, kura drīzumā iesniedza savus priekšlikumus.
Saskaņā ar projektu 3 tūkstoši Krievijas pilsoņu, kuri ir iestājušies ārzemju maģistratūrā vai aspirantūrā, varēs pretendēt uz mācību apmaksu uz budžeta līdzekļu rēķina. Turklāt mācību maksa nedrīkst pārsniegt 1,5 miljonus rubļu gadā, bet augstākajai mācību iestādei jāietilpst 300 iestāžu topā pēc trim starptautiskajiem reitingiem: Šanhajas, QS un Times Higher Education. Galvenais nosacījums – pēc mācību pabeigšanas studentam jāatgriežas Krievijā un jānostrādā trīs gadus pēc iegūtās specialitātes, - raksta top.rbc.ru.
2011. gada oktobrī V. Putins ideju atbalstīja, bet projekta realizācija ne vienu reizi vien tika pārcelta. Saskaņā ar pēdējo variantu tai jāstrādā no 2014. gada līdz 2016. gadam. Tomēr arī šajā versijā programma izsauca daudz pārmetumu. Saskaņā ar kritiķu viedokli projekts „neatbilst inovatīvās attīstības mērķiem un uzdevumiem”. Tā, akcents tiek likts uz pārvaldniekiem, bet Krievijai ir nepieciešami augsti kvalificēti inženieri un zinātniski pedagoģiskie darbinieki. Turklāt programmas dalībnieki bieži bija ierēdņu bērni. Projekta liktenis paliek nezināms.