Vācijas federālā kanclere Angela Merkele domā, ka Eiropas Savienība nepārvarēs parādu krīzi. Tomēr pēc Vācijas līderes vārdiem „šajā virzienā ir novērojams progress, un investori to saskata”.
„Eiropas Savienība tuvākajā laikā nepārvarēs parādu krīzi. Tas ir acīmredzami, bet mums jāseko savai koncepcijai, kas paredz patstāvīgu atbildību un solidaritātes izpausmi”, - atzīmēja Vācijas valdības vadītāja intervijā laikrakstam Ruhr Nachrichten.
Pēc Merkeles domām par pozitīvu momentu var uzskatīt to faktu, ka eiro zonā atkal novērojama ekonomikas izaugsme. Kanclere piedāvā veicināt šo tendenci, - ziņo „Rosbalt”.
Atzīmēsim, ka pēc Eirostata datiem eiro zonas ekonomika pēc 2013. gada otrā ceturkšņa rezultātiem pieauga par 0,3% attiecībā pret iepriekšējo ceturksni, kad reģiona IKP samazinājās par 0,3%. Tādējādi valūtas bloka ekonomika izgāja no recesijas. Veicot gada aprēķinus, eiro zonas IKP šī gada aprīlī – jūnijā pazaudēja 0,7% pēc krituma par 1,1% šī gada pirmajā ceturksnī.
Resorā tāpat atzīmēja, ka 27 Eiropas Savienības valstu IKP pēc iepriekšēja novērtējuma 2013. gada otrajā ceturksnī pieauga par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, bet samazinājās par 0,2% gada izteiksmē. Pirmajā ceturksnī Eiropas Savienības ekonomika samazinājās par 0,1%.
Atgādināsim, ka Vācijas kanclere ir sīva eiro zonas attīstības valstu ekonomikas kreditēšanas pretiniece. Tā, Merkele nesaskata iespēju atkārtoti norakstīt Grieķijas parādus. Pēc viņas domām nodokļu atlaides, un papildus finanšu palīdzība šai valstij veicina ārzemju investoru uzticības samazinājumu Eiropas Savienības ekonomikai, - raksta briansk.ru.
Tai pašā laikā pēc politiķes domām uzdevums saglabāt eiro stabilitāti arvien ir aktuāls. Angela Merkele domā, ka Vācija ilgstošā perspektīvā veiksmīgi attīstīsies tikai gadījumā, ja „būs labi Eiropai kopumā”.
Atgādināsim, ka 2012. gadā privātie kreditori jau bija spiesti iet uz restrukturizāciju, bet pagājušā gada decembrī Eiropas Savienības finanšu ministri paziņoja, ka jauni pasākumi vēl arvien var būt nepieciešami. Bet problēmu rada apstāklis, ka Grieķijas parādi galvenokārt sastāv no starptautisko investoru glābjošajiem kredītiem un lielāko to daļu finansē Vācija.