Latvijā saskaitīti 859 800 privāto mājsaimniecību, kuras apdzīvo 809 200 mājokļu, bet 50 600 mājsaimniecību dala mājokli ar vēl kādu citu mājsaimniecību.
Vienas personas mājsaimniecības veido 34% no visām mājsaimniecībām, tajās dzīvo 296 000 cilvēku, liecina pēdējie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2011.gada tautas skaitīšanas dati.
Reģionos visvairāk vienas personas mājsaimniecību bija Latgales reģionā - 17,8% sieviešu un 13% vīriešu no visiem Latgales privātajās mājsaimniecībās dzīvojošajiem. No visiem novadiem lielākais vienas personas mājsaimniecību īpatsvars bija Ciblas novadā - 31% sieviešu un 28,2% vīriešu, bet Zilupes novadā dzīvoja 24,5% vientuļu sieviešu un 20,9% vientuļu vīriešu no visiem mājsaimniecībās dzīvojošajiem.
Strenču novadā bija trešais lielākais vientuļo sieviešu īpatsvars - 22%, bet Rugāju novadā - trešais lielākais vientuļo vīriešu īpatsvars - 19,6% no visiem mājsaimniecībās dzīvojošajiem. Rīgā savukārt dzīvoja 18% vientuļu sieviešu un 13,8% vientuļu vīriešu no visiem mājsaimniecībās dzīvojošajiem.
Vismazāk vienas personas mājsaimniecību bija Pierīgā - 30%. No 28 Pierīgas novadiem astoņos bija 22-27% vienas personas mājsaimniecību.
Kopš 2000.gada tautas skaitīšanas vienas personas mājsaimniecību skaits ir pieaudzis no 25% līdz 34%, un līdzīga tendence vērojama arī citur Eiropā, kā liecina citu valstu statistika. Piemēram, Lietuvā vienas personas mājsaimniecību īpatsvars pieaudzis no 29% 2001.gadā līdz 32% 2011.gadā, Norvēģijā no 28% 1980.gadā līdz 40% 2011.gadā, bet Igaunijā to īpatsvars 2001.gadā bija tāds pats kā šobrīd Latvijā - 34%.
Vienatnē dzīvojošajiem, salīdzinot ar ģimenēs dzīvojošajiem, retāk pieder dzīvojamā platība, viņi biežāk īrē vai apdzīvo mājokli uz citas vienošanās pamata.
Vienas personas mājsaimniecību iemītniekiem bijušas visplašākās dzīvojamās telpas - mājokļa vidējā platība bija 53 kvadrātmetri. Salīdzinoši vienas ģimenes mājsaimniecībās dzīvojošie apdzīvo vidēji 26 kvadrātmetri vienam iemītniekam, bet vidējā vienas ģimenes apdzīvotā mājokļa platība ir 71 kvadrātmetrs.
Tāpat Latvijā kopumā saskaitītas 588 000 ģimenes Ja sadzīvē par ģimeni parasti uzskata visus tuvākos radus, tad statistikā par ģimeni tiek uzskatīts precēts pāris vai pāris, kurš dzīvo nereģistrētā kopdzīvē, kā arī vecāki jeb viens vecāks ar bērnu vai vairākiem bērniem neatkarīgi no bērna vecuma. Būtisks nosacījums šajos gadījumos ir, lai bērniem konkrētajā mājsaimniecībā vēl nebūtu sava laulātā, kopdzīves partnera vai savu bērnu, jo tādā gadījumā viņi skaitāmi kā atsevišķa ģimene, norāda CSP.
Laikposmā starp divām tautas skaitīšanām, samazinoties iedzīvotāju skaitam par 307 000 ģimeņu kļuvis par 36 000 mazāk, nekā 2000.gadā, kad Latvija tika saskaitīti 624 000 ģimeņu. Ģimeņu skaits samazinājies Rīgā un Zemgales, Vidzemes, Kurzemes un Latgales un reģionos, bet pieaudzis Pierīgā.
Divu un vairāk ģimeņu mājsaimniecībā dzīvojošie apdzīvo vidēji 18 kvadrātmetri vienam iemītniekam, vidējā ģimeņu apdzīvotā mājokļa platība ir 93,8 kvadrātmetri.
Divu personu mājsaimniecībās - 27% no kopējā mājsaimniecību skaita - dzīvo 465 000 cilvēku, triju vai vairāk personu mājsaimniecībās mitinās 1 283000 Latvijas iedzīvotāju.
Vidējais iemītnieku skaits mājsaimniecībā saskaņā ar tautas skaitīšanas datiem ir 2,38. Salīdzinot ar 2000.gada tautas skaitīšanas datiem, šis rādītājs ir nedaudz samazinājies, jo 2000.gadā tas bija 2,66. Lielākais vidējais mājsaimniecības lielums bija Pierīgas reģionā - 2,59 iemītnieki. Pierīgā atrodas septiņi novadi, kuros ir vislielākais vidējais mājsaimniecības lielums, salīdzinot ar citiem Latvijas novadiem. Tie ir Ikšķiles, Babītes, Mārupes, Garkalnes, Ādažu, Krimuldas un Jaunpils novadi, kuros vidējais mājsaimniecības lielums ir lielāks par 2,77.
Pierīgai seko Vidzemes reģions ar vidējo mājsaimniecības lielumu 2,49 iemītnieki, Zemgales reģions ar 2,47, Kurzemes reģions ar 2,38 un Latgales reģions ar 2,31. Vismazākais vidējais mājsaimniecības lielums ir Rīgā - 2,24 iemītnieki.
Precētu pāru mājsaimniecību apdzīvoto mājokļu platība bija par 12 kvadrātmetriem lielāka nekā nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošiem pāriem. Pirmo mājokļa platība bija vidēji 77,7 kvadrātmetri, otro - vidēji 65,2 kvadrātmetri.
Vientuļā tēva mājoklis bija vidēji par 10 kvadrātmetriem lielāks, nekā vientuļās mātes mājoklis - 71,4 kvadrātmetri pretstatā 60,9 kvadrātmetriem.
Lielākais vientuļo māšu mājsaimniecību īpatsvars bija Rīgā, Jūrmalā un Valmierā - 18% no visām mājsaimniecībām. 17% vientuļo māšu mājsaimniecību bija Ogres novadā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Aizkraukles novadā un Salaspils novadā. Vismazākais vientuļo māšu mājsaimniecību īpatsvars bija Ciblas novadā - 7,5% no visām mājsaimniecībām. Vēl salīdzinoši mazāks vientuļo māšu mājsaimniecību īpatsvars bija Vārkavas novadā - 8,5% un Pāvilostas novadā 9,3%.
Vientuļo tēvu mājsaimniecību lielākā koncentrācija bija Carnikavas novadā - 3,2% no visām mājsaimniecībām, kam sekoja Baldones, Ikšķiles un Mārupes, Viesītes, Beverīnas, Engures, Ķeguma novadi ar 2,9 % vientuļo tēvu mājsaimniecībām. Ciblā bija arī mazākais vientuļo tēvu mājsaimniecību īpatsvars - 0,9%.
CSP norāda, ka Rīgā ģimeņu skaits samazinājies no 196 000 ģimenēm 2000.gadā līdz 191 000 ģimeņu 2011.gadā. Zemgalē samazinājums ir no 77 000 līdz 71 000, Vidzemē no 67 000 līdz 58 000, Kurzemē no 85 000 līdz 76 000 un Latgalē no 103 000 līdz 85 000. Ģimeņu skaita pieaugums vērojams Pierīgā - no 96 000 ģimenēm 2000.gadā līdz 106 000 ģimenēm 2011.gadā. Vidējais ģimenes lielums samazinājies no 2,84 līdz 2,74 cilvēkiem ģimenē.
Salīdzinot ar 2000.gada tautas skaitīšanas datiem, pieaudzis nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošu pāru ģimeņu īpatsvars, bet samazinājies precētu pāru ģimeņu īpatsvars. Ja 2000.gadā nereģistrētā kopdzīvē dzīvojoši pāri ar vai bez bērniem veidoja 6% no visām ģimenēm, tad 2011.gadā šādu ģimeņu bija 13% no visām ģimenēm.
Precēta pāra ģimeņu īpatsvars 2011.gadā bija 54% no visām ģimenēm salīdzinājumā ar 62% 2000.gadā. Vientuļo māšu ģimeņu īpatsvars saglabājies tāds pats kā 2000. gadā - 29%. Nedaudz palielinājies vientuļo tēvu ģimeņu īpatsvars - 2000.gadā tas bija 3% no visām ģimenēm, bet 2011.gadā - 4% no ģimenēm.
No 256 000 jauniešu 16-24 gadu vecumā 2011.gada tautas skaitīšanas laikā bija 8000 precētu jaunu cilvēku, kuri dzīvoja kopā ar laulāto draugu, un 15 000 nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošu jauniešu. Sākot no 25 gadu vecuma, diezgan strauji palielinājās laulībā dzīvojošu Latvijas iedzīvotāju skaits.
2011.gadā nedaudz pieaudzis to ģimeņu īpatsvars, kurās nebija bērnu vai bija tikai viens bērns. Ģimeņu bez bērniem īpatsvars pieaudzis no 24% 2000.gadā līdz 26% 2011.gadā, bet viena bērna ģimeņu īpatsvars no 45% līdz 47%. Pieaudzis nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošu pāru ar vienu bērnu īpatsvars - no 29% 2000.gadā līdz 35% 2011.gadā.
Savukārt nedaudz sarucis to ģimeņu īpatsvars, kurās bija 2 bērni - no 24% 2000.gadā līdz 21% 2011.gadā, kā arī 3 un vairāk bērni - no 7% 2000.gadā līdz 6% 2011.gadā.
Ģimeņu bez bērniem īpatsvara pieaugums galvenokārt bija rezultāts tam, ka palielinājies precētu pāru bez bērniem ģimeņu īpatsvars - no 35% 2000.gadā līdz 40% 2011.gadā. Nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošu pāru bez bērniem īpatsvars samazinājies - no 45% 2000.gadā līdz 40% 2011.gadā.