Mūsu planēta strauji noveco: katru sekundi pasaulē savu sešdesmit gadu jubileju atzīmē divi cilvēki.
Pēdējo triju desmitgažu laikā iedzīvotāju skaits, kuru vecums pārsniedz 60 gadus ir divkāršojies, turklāt līdz 2050. gadam to daļa pieaugs vēl divas reizes.
Pēc ANO prognozēm gadsimta vidū uz Zemes dzīvos 3,2 miljoni cilvēku, kuru vecums pārsniegs 100 gadus, tai pašā laikā patlaban to skaits sastāda 300 tūkstošus.
Sirmgalvju daļa kopējā iedzīvotāju struktūrā pieaug ātrāk nekā jebkurā citā vecuma grupā. Pasaules kartē parādās arvien vairāk valstu, kurās vairāk nekā 7% iedzīvotāju sastāda cilvēki, kuri ir vecāki par 65 gadiem.
Tāpat strauji turpina paaugstināties gan attīstīto, gan progresējošo valstu iedzīvotāju mūža ilgums. Ja vidēji 1950. gadā cilvēks vidēji dzīvoja 47 gadus, tad 2010. gadā šis rādītājs pieauga līdz 69 gadiem. Tiek sagaidīts, ka 2050. gadā vidējais statistiskais planētas iedzīvotājs dzīvos 76 gadus, bet 2100. gadā – 85 gadus, - ziņo top.rbc.ru.
Vecāka gadu gājuma cilvēku kļuva vairāk veselības aizsardzības kvalitātes uzlabošanās, intensīvas medicīnas attīstības, sanitārās uzraudzības pilnveidošanas, izglītības pieejamības paplašināšanās un ekonomiskās labklājības dēļ. Neapšaubāmi, ka iespēja nodzīvot ilgu dzīvi ir cilvēces attīstības triumfs, tomēr iedzīvotāju novecošanās rada daudz jaunu izaicinājumu.
Sirmgalvju skaita pieauguma dēļ dažādām valstīm neizbēgami radīsies problēmas ar sociālo budžetu un pensiju sistēmu veidošanu. Paralēli notiekošā cilvēku darbaspējas vecumā skaita samazināšanās sāpīgi iedragās sociālās iemaksas, bez kurām nav iespējams uzturēt pieaugošo pensionāru „armiju”. Tie ir nopietni draudi visu vecumu grupu iedzīvotāju dzīves līmenim.
Atšķirībā no attīstības valstīm, kuras saskaras ar iedzīvotāju novecošanās problēmām jau vairākas desmitgades, attīstītās valstis pārdzīvo šo procesu jau vairāk par simts gadiem. Vecākā gadu gājuma cilvēku skaits tajās jau pārsniedza bērnu skaitu, bet līdz 2050. gadam ASV, Rietumeiropā un Japānā viņu skaits divas reizes pārsniegs jauno pilsoņu skaitu.
Pirmo vietu pasaulē pēc sirmgalvju skaita ieņem Japāna: Uzlecošās saules zemē šodien dzīvo gandrīz 25% 65 gadus vecu un vecāku cilvēku. Tai strauji tuvojas arī cita attīstīta Āzijas valsts – Dienvidkoreja, kura ļoti zemo dzimstības rādītāju dēļ var netālā nākotnē kļūt par vienu no „vecākajām” planētas valstīm.
ASV radusies diezgan sarežģīta situācija. Vecāka gadu gājuma cilvēku medicīniskās apdrošināšanas federālajām programmām, speciālajai kopšanai un medicīnas pakalpojumu sniegšanai tiek tērēti vairāk kā 10% no IKP.
Vēl mazāk optimisma iemeslu ir Eiropā, jo uz šodienu Eiropas Savienības dalībvalstu izdevumi pensijām „apēd” ap 13% no IKP. Turpmāk sirmgalvju uzturēšanai Eiropas valstis būs spiestas tērēt vēl vairāk līdzekļu. Tā, Lielbritānijā budžeta izdevumi tikai pensijām tuvākajos 45 – 50 gados var pieaugt par 3% - līdz 8,4% no IKP.
Šodien uz katru Eiropas pensionāru vidēji pienākas četri darbaspējīgā vecuma cilvēki, tomēr jau līdz 2050. gadam šī attiecība var sastādīt 1:2.
„Novecojošie iedzīvotāji, pensijas un sociālo izdevumu nasta samazina ekonomikas izaugsmi. Ja nekas netiks darīts šodien, turpmāk būs vēl smagāk”, - norāda Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Pēdējo divu desmitgažu laikā bērnu daļa ES valstīs samazinājās par 3,7%. Saglabājoties pastāvošajām tendencēm, kontinenta darbspējīgo iedzīvotāju skaits līdz 2050. gadam samazināsies par 40 milj. cilvēku. Šāds scenārijs kļūs par īstiem murgiem Eiropas ekonomikai, kura nespēs konkurēt ar „jaunākām” valstīm, kuras dinamiski attīstās.
Novecojošo iedzīvotāju problēmu attīstītajā pasaulē pastiprina pasaules ekonomikas krīzes stāvoklis. Kompānijas, kuras masveidā atlaiž no darba darbiniekus, bieži kā kompensāciju piedāvā dažādas pensiju shēmas. Turklāt vecāka gada gājuma darbinieku skaita samazināšana vairākumā gadījumu neparedz jaunu darbinieku., t.i., potenciālo nodokļu maksātāju pieņemšanu darbā. Tādējādi no darba atlaisto pilsoņu pensijas nodrošināšana gulstas uz valsti, kuras budžets tāpat ir pārslogots.
Rietumeiropas, ASV un Japānas iedzīvotāju novecošanās kļūst par vienu no galvenajām problēmām, kuras risinājums prasa no valdības īsti titānisku piepūli. Un tā ir daudz lielāka par piepūli, kas vērsta uz cīņu ar pašreizējo ekonomisko krīzi. Fitch reitingu aģentūras eksperti pamatoti norāda, ka attīstīto valstu novecošanās apdraud to fiskālās sistēmas.
Daudz ātrāk nekā attīstītās valstis „noveco” progresējošās valstis. Patlaban 7 no 15 valstīm ar vairāk nekā 10 milj. vecāka gadu gājuma iedzīvotājiem ir pasaule, kura attīstās. Līdz 2050. gadam sirmgalvju skaits pārsniegs 10 milj. vēl 15 progresējošās ekonomikās. Turklāt pielāgoties jaunajai realitātei tām ir sarežģītāk nekā ASV un Eiropai.
Pārējām valstīm būs jārada efektīvi strādājošas sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības sistēmas. Attīstības valstis būs spiestas novirzīt ievērojamu resursu daļu medicīnas modernizācijai un universāla veco ļaužu kopšanas modeļa izveidošanai. Neizbēgt tām arī no funkcionējošo pensiju sistēmu pārveidošanas.
Tradicionāli vecāku vecumdienas attīstītās valstīs nodrošināja viņu bērni. Tomēr apstākļos, kad pensionāru skaits strauji pieaug un ne mazāk intensīvi samazinās darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits, šī nasta ar laiku var kļūt jaunajai paaudzei nepanesama.
Vēl vairāk, objektīvā realitāte rāda, ka individualizētajā un mainīgajā pasaulē arvien mazāk jaunu cilvēku ir gatavi nodrošināt savus vecākus vecumdienās. Bez atbilstošas atbalsta sistēmas no valsts puses pasaule, kura attīstās, jau netālā nākotnē var saskarties ar vērienīgām sociālajām problēmām.
Starp attīstības valstīm ātrāk nekā pārējās valstis „noveco Ķīna”, kurā līdz 2050. gadam cilvēki vecāki par 65 gadiem sastādīs iedzīvotāju ceturtdaļu. Ja attīstītās valstīs iedzīvotāju, kuri ir vecāki par 60 gadiem, daļa 60 gadu laikā (no 1950. gada līdz 2010. gadam) pieauga par 3%, tad ĶTR tā pieauga par 3,8% laika periodā no 2000. gada līdz 2010. gadam. Gadsimta vidū Ķīnā dzīvos 480 milj. sirmgalvju. „Tā ir īsta lēnas iedarbības bumba”, - atzīmē Valsts politikas centra vadītājs Cinhua Van Fens.
Pagājušā gadsimta 70. un 80. gados Ķīnas valdība sāka atbalstīt stāšanos laulībā vēlīnā vecumā, kā arī periodu starp dzemdībām palielinājumu. Tad arī tika uzsākta pretrunīgā demogrāfiskā politika, kuras ietvaros ģimenei tika atļauts laist pasaulē tikai vienu bērnu. Valsts sāka ierobežot iedzīvotāju skaitu vērienīgās ekonomikas modernizācijas dēļ.
Valdības iniciatīvas nopietni ietekmēja ĶTR dzimstību: vidējais vienas ķīnietes bērnu skaits mūžā samazinājās no 5,8 līdz 1,6 (mazāks par analoģisko ASV un Lielbritānijas rādītāju).
Šī situācija rada draudus galvenajai ĶTR konkurences priekšrocībai – darbaspējīgajam kontingentam, kurš šodien sastāda 980 milj. cilvēku. Tieši kolosālie darba resursi, kuri ir orientēti uz Ķīnas eksportu, kļuva par straujās nacionālās ekonomikas attīstības motoru pēdējo triju desmitgažu laikā.
Pēc ĶTR Sociālo zinātņu profesora Žeņ Binvena prognozēm, sākot ar 2015. gadu darbspējīgo iedzīvotāju skaits nepārtraukti samazināsies par 1,5% gadā līdz pat 2045. gadam. Straujais darbinieku skaita samazinājums neizbēgami novedīs pie viņu darba algas pieauguma un darbaspēka sadārdzināšanās.
Par šo problēmu ir noraizējies arī Ķīnas bizness. „Novecojušā sabiedrībā ne tikai samazinās darbinieku skaits. Kļūst mazāk jaunatnes, kurai ir nosliece uz uzņēmējdarbību”, - skaidro vadošās Ķīnas online ceļojumu aģentūras Ctrip dibinātājs Džeimss Liangs. Nav jēgas noliegt, ka cilvēks 30 gadu vecumā tiecas uz jaunām idejām un vēlas dibināt savu uzņēmumu vairāk nekā 40 gadu vecumā, kad viņš negribīgi uzņemas risku atbildības par saviem bērniem vai vecākiem dēļ.
Ķīna kļuva par vienu no nedaudzajām valstīm, kura „novecoja” agrāk nekā kļuva bagāta. Vairāk nekā 60% valstu pārkāpa vecuma slieksni, kad to IKP uz 1 iedzīvotāju pārsniedza 10 tūkst. dolāru. Vēl 30% valstu „novecoja”, kad IKP rādītājs uz 1 iedzīvotāju sastādīja 5 tūkst. dolāru. ĶTR iedzīvotāju daļa, kuru vecums pārsniedz 65 gadus, pārsniedza 7%, bet tai pašā laikā IKP uz 1 iedzīvotāju nav sasniedzis 1 tūkst. dolāru.
Novecojošo iedzīvotāju problēma ir aktuāla arī Krievijai. 2012. gadā Krievijas iedzīvotāju skaits, kuri ir vecāki par 60 gadiem, sastādīja 26,5 milj. cilvēku vai teju 19% no kopējā KF iedzīvotāju skaita. 65 gadu vecuma slieksni jau ir pārsniedzis katrs astotais Krievijas iedzīvotājs. Turpmāk KF pilsoņu novecošanās iegūs vēl lielākus mērogus: saskaņā ar oficiālo demogrāfisko prognozi līdz 2030. gadam iedzīvotāju skaits, kuri ir vecāki par 65 gadiem, pārsniegs
No 2010. gada Krievijā iezīmējās ilgtermiņa darbspējīgo pilsoņu skaita samazinājums. Jau tuvākajā laikā Krievija zaudēs ievērojamu darbinieku skaitu – vairāk nekā 7 milj. līdz 2020. gadam. Pēc ANO prognozēm līdz 2050. gadam Krievijā ekonomiski aktīvo pilsoņu (20 – 60 gadi) daļa diez vai pārsniegs pusi no kopējā iedzīvotāju skaita.
Šīs problēmas aktualitāti saprot ne tikai demogrāfi un ekonomisti, bet arī valdība. KF prezidents Vladimirs Putins daudzkārt ir nosaucis straujo iedzīvotāju novecošanos par uztraucošu demogrāfisko faktoru. „Mums jālauž šīs negatīvās tendences. Jālauž, balstoties uz sistemātisku un aprēķinātu politiku šajā sfērā”, - paziņoja pašreizējais valsts vadītājs vēl 2006. gadā. Uz šo brīdi reālas izmaiņas nenotiek, un pensionāru skaits pieaug bez to aizvietošanas ar darbspējīgiem Krievijas pilsoņiem.
Daudzi eksperti domā, ka par iedarbīgu pasākumu, kurš mainīs Krievijas ekonomikai negatīvo tendenci, jākļūst pensijas vecuma paaugstināšanai. Par tā ieviešanas neizbēgamību vienā no rakstiem spriež bijušais KF finanšu ministrs Aleksejs Kudrins un Ekonomikas ekspertu grupas vadītājs Jevsejs Gurvičs. Pēc viņu domām, lai izvairītos no smagām sekām, jāsāk paaugstināt pensijas vecumu pēc iespējas ātrāk.
Tomēr sabiedrībai sāpīgais pasākums nav viennozīmīgs. Pensijas vecuma paaugstināšana Krievijā nes sev līdzi daudzus riskus gan vecāka gadu gājuma cilvēkiem, gan strādājošajiem iedzīvotājiem. Pirmkārt, Krievijā ir vāji attīstīts darba tirgus vecāka gadu gājuma cilvēkiem. Otrkārt, Krievijai joprojām ir tipiskas situācijas, kad gados vecākus cilvēkus atlaiž no darba, kad viņi sasniedz noteiktu vecumu.
Visai apšaubāma pensijas vecuma paaugstināšana Krievijā ir arī akūta vietu trūkuma bērnudārzos dēļ. Patlaban šo problēmu daudzējādā ziņā risina sievietes, kuras aiziet pensijā 55 gadu vecumā un auklē savus mazbērnus, ļaujot savām meitām atgriezties darbā. Tās pašas pensionāres sirmgalvju sociālās apkalpošanas pakalpojumu trūkuma dēļ bieži palīdz saviem vecākiem.
Neskatoties uz daudzajām negatīvajām sekām, kuras ir saistītas ar iedzīvotāju novecošanos, valstīm vēl ir laiks pielāgoties strauji mainīgajiem apstākļiem. Vecākās paaudzes cilvēki dod milzīgu ieguldījumu jebkurā darbības sfērā. Pasaules valdībām to ir jāatzīst un jāsāk izstrādāt politiku, kura nodrošinās efektīvu nacionālo ekonomiku funkcionēšanu jaunajā demogrāfiskajā situācijā.
Jebkurai progresīvai ekonomikai vecāka gadu gājuma cilvēki ir vērtīgs un produktīvs resurss. Tādēļ viņu potenciāla pilnīgai izmantošanai valdībām jāmaina darba tirgū radušos situāciju, kura ir orientēta tikai uz jauno paaudzi. Vēl vairāk valdībām stāv priekšā sirmgalvju atbalsta programmu modernizācija. Valstīm jāatbalsta vecāka gadu gājuma cilvēku uzkrājumu pieaugumu pirms pensijas vecuma iestāšanās un jāveic pasākumus cilvēku darba aktivitātes perioda pagarināšanai.
