Kolorādo universitātes medicīnas skolas pētnieki konstatēja, ka liels pusaudžu galvas smadzeņu apjoms ir saistīts ar tādas saslimšanas kā anoreksija attīstības risku.
Smadzeņu pētījumi ar skenēšanas palīdzību ļāva noskaidrot, ka meitenēm ar anoreksiju galvas smadzeņu saliņa bija nedaudz lielāka salīdzinājumā ar šo pašu veselu pusaudžu smadzeņu daļu, vēsta glob-news.ru.
Šī smadzeņu zona darbojas, nosakot ēdiena garšu. Tāpat meitenēm, kuras slimo ar anoreksiju, bija palielināti orbitofrontālās garozas izmēri, kura signalizē organismam, kad jāpārtrauc ēšana.
Profesors, psihiatrijas un neiroloģijas speciālists Gido Franks kopā ar kolēģiem nonāca pie secinājuma par to, ka cilvēki sāk badoties, atteikties no ēdiena tādēļ, ka šīs smadzeņu zonas ir palielinātas. Tomēr vairākums uztura traucējumu, kuri ietekmē uzvedību, pārsvarā ir saistīti ar ārējiem faktoriem. Turklāt liela loma ir arī bioloģiskajiem mehānismiem. Kopā visi šie faktori paaugstina anoreksijas risku.
19 pusaudžu vecuma meiteņu ar anoreksiju un 22 veselu meiteņu smadzeņu analīze parādīja, ka ar anoreksiju slimo meiteņu vidū tika atzīmēta tāda īpatnība galvas smadzeņu uzbūvē kā orbitofrontālās garozas kreisās daļas un labās zonas daļas palielinājums, kā arī liels pelēkās vielas apjoms deniņu garozā.