Teju 240 tūkstoši Ukrainas pilsoņu 2011. gadā saņēma atrašanās Eiropas Savienības valstīs atļauju.
Saskaņā ar jūnijā publicēto Eiropas Komisijas ziņojumu migrācijas un bēgļu jautājumos tieši ukraiņi veido vislielāko legālo ES migrantu grupu. 2010. – 2012. gadā ES valstīs strādāja apmēram puse no 1,2 milj. Ukrainas migrantu. Ukraiņu migrācijai uz Eiropas Savienības valstīm ir noturīga tendence. Pēc Ukrainas Starptautiskās Migrācijas organizācijas preses sekretāres Varvaras Žluktenko vārdiem ES valstu daļa kopējā ukraiņu darba migrācijas ģeogrāfijā pēdējo piecu gadu laikā ir pieaugusi. Piemēram, ja 2007. un 2008. gadā uz Poliju brauca 8% Ukrainas viesstrādnieku, tad no 2010. gada līdz 2012. gadam – 14%. Spānijas daļa palielinājās no 2,7% līdz 4,5%, bet Čehijas – no 12% līdz 13%. Bet Krievija vairs nepiesaista tautiešus: uz KF pašlaik brauc 43% Ukrainas strādnieku, bet agrāk to skaits sastādīja 48%., - ziņo newsukraine.com.ua.
Galvenais, kas piesaista Ukrainas pilsoņus ES valstīs ir ekonomiskais faktors. Pēc Nacionālā stratēģisko pētījumu institūta galvenās zinātniskās līdzstrādnieces Jeļenas Maļinovskas datiem vidējā Ukrainas darba migrantu peļņa svārstās no 461 līdz 973 eiro. Starp citu pēc Maļinovskas novērtējuma apgādnieku naudas pārvedumi galvenokārt tiek tērēti patēriņam un tikai 8% darba migrantu iegulda naudu sava biznesa dibināšanai vai paplašināšanai. Viesstrādnieki galvenokārt investēja tirdzniecības vietās, kafejnīcās, restorānos un viesnīcās. Ja tam pieskaita ieguldījumus piemājas saimniecībās, runa var būt par 10 – 15% no summas, kura ir nopelnīta ārzemēs.