Darba likuma grozījumus, kurus valdība akceptēja šī mēneša sākumā, Saeima plāno skatīt sesijā, kas sākas 3. septembrī.
Vislielākie iebildumi arodbiedrībām ir pret plānotajām izmaiņām Darba likuma pantos, kas regulē virsstundu darba apmaksu un darba uzteikšanu arodbiedrības biedriem.
"Delfi" jau ziņoja, ka grozīt ir paredzēts vairāk nekā 20 Darba likuma normas.
Piemēram, uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma maksimālo termiņu ir iecerēts pagarināt no trim uz pieciem gadiem.
Tāpat paredzētas izmaiņas virsstundu uzskaites kārtībā un neliela kopējo pieļaujamo virsstundu skaita samazināšana. Darbinieku virsstundu darbā varēs nodarbināt vidēji astoņas stundas nedēļā, pieļaujot, ka kādā nedēļā darbinieks tiek nodarbināts vairāk nekā astoņas stundas, bet kādā citā nedēļā mazāk. Šobrīd darbinieks nedrīkst strādāt vairāk par 144 virsstundām četru mēnešu periodā.
Darba likumā iecerēts iekļaut aizliegumu nodarbināt nakts darbinieku, kura darbs saistīts ar īpašu risku, vairāk par astoņām stundām diennakts periodā, kurā viņš strādājis naktīs.
Paredzēts arī no 45 uz 30 dienām saīsināt laiku, kurā darba devējs, kas plānojis kolektīvo atlaišanu, par to paziņo Nodarbinātības valsts aģentūrai un pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā uzņēmums atrodas. Tāpat plānots noteikt darba devējam par pienākumu izsniegt darbiniekam rakstveida dokumentu, ar kuru viņš ir atstādināts no darba.
Likumu iecerēts papildināt arī ar elastīgākiem noteikumiem atvaļinājuma naudas izmaksai. Plānots, ka pēc darba devēja un darba ņēmēja vienošanās to varēs izmaksāt ne tikai pirms atvaļinājuma, bet arī vēlāk - tā laikā vai pēc tā, bet ne retāk kā vienu vai divas reizes mēnesī.
Tāpat paredzēti grozījumi Darba likumā, nepārprotami nosakot, ka darba attiecību izbeigšanas gadījumā darbiniekam ir izmaksājama atlīdzība par visu periodu, kad viņam nav bijusi iespēja izmantot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.
Lai samazinātu gadījumu skaitu, kad darbinieka attaisnota prombūtne no darba, piemēram, pārejoša darba nespēja vai dzemdību atvaļinājums, ļauj viņam izvairīties no disciplināratbildības, plānots pagarināt noilguma termiņu piezīmes vai rājiena izteikšanai no sešiem mēnešiem līdz 12 mēnešiem. Vienlaikus iecerēts no viena gada līdz vienam mēnesim saīsināt termiņu, kurā darbinieks var prasīt piezīmes vai rājiena atcelšanu.
Šobrīd likumā noteikts, ka darba devējam ir jāparedz īpaša aizsardzība darbiniecei, kura baro bērnu ar krūti, visā barošanas laikā. Grozījumi paredz ierobežot šīs darba ņēmējas pienākumu laikā, nosakot, ka tas jādara ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam.
Likumprojektā būtiski samazināts asins vai asins komponentu donoriem piešķiramo apmaksāto brīvdienu skaitu. Šobrīd darbinieks, kurš vienlaicīgi ir gan asins, gan asins komponentu donors, var iegūt tiesības uz vairāk nekā trīs nedēļu ilgu apmaksātu atpūtu.