Edmunds Sprūdžs ir pirmais pašvaldību lietu ministrs, kas Latgales pašvaldībām ir izcīnījis un nodrošinājis unikālu iespēju pašām aktīvi darboties un realizēt savos attīstības plānos apstiprinātās prioritātes.
Tās paredz tieši uzņēmējdarbības vides sakārtošanas iespējas savās teritorijās, uzskata Latgales pašvaldību vadītāji.
Pateicoties šiem projektiem tiek uzlaboti ielu tīkli, pievedceļu un komunikāciju infrastruktūra, uzlabota industriālo zonu sasniedzamība, attīstīta uzņēmējdarbība un paaugstināta konkurētspēja Latgales reģiona pilsētās un novados. Šogad Rīcības plāna ietvaros tiek realizēti vērienīgi uzņēmējdarbības un energoefektivitātes pasākumu infrastruktūras uzlabošanas darbi Daugavpils un Rēzeknes pilsētās kā arī Preiļu, Balvu, Ludzas, Krāslavas, Līvānu, Daugavpils un Rēzeknes novados par kopējo summu vairāk nekā 35 miljoni latu.
«Šāda veida plāns ir nozīmīgs solis, kas īsā laika sprīdī un kompleksi ļauj efektīvi sakārtot industriālās teritorijas, ļaujot pašvaldībai nodrošināt teritoriju pieejamības jautājumu vietējiem uzņēmējiem un investoriem. Pirmo reizi realizējot šāda veida aktivitātes, saprotam, ka tieši šie pasākumi ir tie, kas nākotnē varētu nodrošināt jaunu investīciju piesaisti un līdz ar to uzņēmējdarbības aktivitātes paaugstināšanos reģionā un jaunu investoru ienākšanu reģionā,» teic Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs.
Turpretī Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Upenieks ir pārliecināts, ka, turpinot šobrīd uzsākto pozitīvo sadarbības pieredzi ar Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministriju (VARAM) un Valsts reģionālās attīstības aģentūru, kas ļauj ātri un efektīvi saskaņot darbības un administratīvas procedūras, jau šovasar tiks pabeigta lielākā daļa no Rīcības plāna ietvaros uzsāktajiem infrastruktūras uzlabošanas darbiem.
Latgales pašvaldību vadītāji atzinīgi novērtē Sprūdža neatlaidību, panākot visas valdības atbalstu Latgales reģiona izaugsmes veicināšanā. Tāpat tiek norādīts, ka «par patiesu iedziļināšanos situācijā un konstruktīvu darbu liecina arī ministra regulāras vizītes Latgalē un iedziļināšanās reģiona pašvaldību un uzņēmēju problēmās un vajadzībās.»
Kopumā Latgales Rīcības plāna ietvaros ir piesaistīti Eiropas Savienības fondu līdzekļi 55,7 miljonu latu apmērā un valsts budžeta finansējums 5,9 miljonu latu apmērā, kuru apgūšanā šogad aktīvi jāiesaistās pašvaldībām. Jāatzīmē, ka Rīcības plāns tiek realizēts kā pilotprojekts un ir jauna pieeja Latvijas reģionu attīstībai, ko VARAM vēlāk izmantos par pamatu citu reģionu attīstības veicināšanai.