Ķīnā aizvien biežāk tiek kopēti Eiropas arhitektūras simboli

foto: traveltipz.ru
foto: traveltipz.ru

Ķīna, kas nereti nopelta kā viltotu preču paradīze, kārē pēc rietumvalstu ražojumiem un to sniegtās ilūzijas par rietumniecisku dzīvesveidu spērusi soli tālāk un sapratusi, ka atdarināt var ne tikai luksusa somiņas vai mobilos tālruņus.

Lai apskatītu Parīzes Eifeļa torni, Londonas Tauera tiltu vai piemīlīgu Austrijas kalnu ciematiņu, ķīniešiem vairs nav jādodas tālā un dārgā ceļojumā uz Eiropu, jo valstī cita pēc citas uzradušās eiropiešu simbolisko būvju vai pat veselu apdzīvotu vietu kopijas.

«Parasti, lai redzētu ārzemju ēkas, jādodas uz ārzemēm. Taču tad, ja mēs šīs ēkas importējam Ķīnā, ļaudis var ietaupīt naudu, tajā pašā laikā aplūkojot ārzemju stila arhitektūru,» raidsabiedrībai BBC sacīja Džana Lī, kura kopā ar ģimeni atpūtās Sundzjanas piepilsētā Temztaunā, kas atrodas aptuveni 30 kilometru attālumā no Šanhajas.

Temztaunai vārds dots par godu Lielbritānijas lielākajai upei Temzai, jo pilsēta veidota pēc britu tradicionālās arhitektūras parauga. Temztaunu rotā bruģētas ieliņas, viktoriānisma stila ēkas, britu gaumē ieturētie pabi jeb krodziņi un sarkanās telefonbūdiņas. Pilsētā atrodama pat bijušā Lielbritānijas premjera Vinstona Čērčila, kā arī grāmatu un filmu varoņa Harija Potera statuja.

Taču atdarināšanas centieni ar to nebeidzas. Valsts austrumos atrodama slavenā Tauera tilta kopija, lai gan pakaļdarinājumam ir divreiz vairāk torņu nekā oriģinālam. Šanhajas tuvumā esošo Tiaņdučenu rotā 108 metrus augsta Eifeļa torņa replika, taču Guandunas provincē atrodama Austrijas gleznainā Hallštates ciemata kopija.

Kad pērn pasauli pāršalca ziņas, ka Ķīnā līdz pat sīkākajām detaļām «klonēta» UNESCO Pasaules dabas mantojuma sarakstā iekļautā Hallštate, daļa austriešu bija nikni, tomēr mērs Aleksandrs Šoics to uztvēra kā pagodinājumu. Turklāt, kā vēstīja laikraksts The Guardian, ķīniešu tūristu skaits Austrijas Hallštatē pieaudzis no 50 līdz 1000 gadā.

Kamēr vairākums eiropiešu nicīgi vīpsnā par kopēšanas māniju, ķīnieši atdarināšanu dēvē par īpašas cieņas un atzinības izrādīšanu. Precīza atdarināšana uztverta kā augstākās meistarības forma, tomēr Eiropā valda citāda izpratne.

Turklāt atdarināšanai Ķīnas kultūrā ir senas tradīcijas, kas saistāmas ar imperatoru Ciņu Šihuandi, kurš pirms aptuveni 2000 gadiem radīja slaveno Terakotas armiju. Valdnieks savas impērijas galvaspilsētā izveidoja repliku katrai iekarotajai ienaidnieka pilij.

«Kopēšanas kultūra Ķīnā ir ārkārtīgi atšķirīga no tās, ko redzam Rietumos, kur kopēšana ir tabu, no kā jāizvairās par katru cenu,» raidsabiedrībai BBC skaidroja Bjanka Boskere, kura savā grāmatā Original Copies: Architectural Mimicry in Contemporary China meklējusi atbildes uz Ķīnas kāri pēc rietumnieciskām būvēm.

Jaunais Eiropas, kā arī ASV ēku atdarināšanas vilnis saistāmas ar ķīniešu vēlmi pēc rietumnieciska dzīvesveida, turklāt kāre pēc Rietumiem ietekmējusi ne tikai arhitektūru, bet arī luksusa preču patēriņa tirgu. Ķīnieši pēdējos gados arvien naskāk iegādājas ekskluzīvu rietumvalstu zīmolu preces, no kā īpaši iecienījuši Louis Vuitton unChanel ražojumus.

Ķīniešu apsēstību ar luksusa zīmoliem pētījusi konsultāciju firma Bain & Company, kas apgalvo, ka Ķīnas iedzīvotāji kļuvuši par svarīgākajiem luksusa preču patērētājiem visā pasaulē, turklāt vēl ilgu laiku saglabās dominējošo pozīciju.

Kompānija prognozē, ka šogad Ķīnā (ieskaitot Taivānu, Honkongu un Makao) iegādāto luksusa preču skaits palielināsies par 6-8%, pārsniedzot 35 miljardu dolāru (18,5 miljardi latu) atzīmi. Tas nozīmē, ka Ķīnas luksusa preču patēriņa tirgus apmēru pārspēs tikai ASV.

Turklāt apsēstību ar zīmolu precēm spilgti iezīmē arī jauna pakalpojuma piedāvāšana Honkongā, kur par aizdevumu ķīlā pieņem ne tikai ierastos automobiļus vai ēkas, bet arī dizaineru somiņas, vēstīja International Business Times.


Написать комментарий