Pēdējā laikā jūtams zināms sasprindzinājums Krievijas un Baltkrievijas attiecībās
Krievijā sāka ieviest Baltkrievijas piena produktu eksporta ierobežojumus it kā divu oficiālo Āfrikas cūku mēra perēkļu dēļ, kuri jau sen ir likvidēti, ir aizliegts gaļas eksports, notiek runas par naftas vada „Družba” remontu, kas novedīs pie naftas piegāžu samazinājuma Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Pasaules krīzes apstākļos un ne visai saprotamo Krievijas „kālija” oligarhu manevru ap uzņēmumu „Belarusjkalij” rezultātā cenas kālija minerālmēslu tirgū visu 2012. gadu samazinājās, bet Baltkrievijai radās iztrūkums 1 miljarda dolāru apmērā, un tā 2013. gadā bija spiesta daļēji apturēt kālija minerālmēslu ražošanu, – ziņo newsland.com.
Kas tas ir? Kārtējais tirdzniecības karš no Krievijas puses, kura mērķis ir palikušo efektīvo Baltkrievijas resursu iegāde un privatizācija? Vai arī pilna abu valstu līderu nespēja un neieinteresētība izveidot līdztiesīgas un savstarpēji izdevīgas attiecības?
Visdrīzāk lieta ir nesenajā Aleksandra Lukašenko paziņojumā par to, ka Baltkrievijai aktīvāk jāveido normālas attiecības ar Eiropas Savienību, nekaitējot Krievijai. To Baltkrievijas prezidents paziņoja 13. jūnija tikšanās laikā ar Krievijas Valsts domes Federālās sapulces priekšsēdētāju Sergeju Nariškinu. Pēc Aleksandra Lukašenko vārdiem Baltkrievija nekad nav „metusies sāņus” turpu šurpu, bet ir atradusies starp diviem gigantiem – Krieviju un ES, un šādos apstākļos jāveido attiecības. „Mēs darbojamies, pēc labākajām interesēm, un nevienam netraucējam, rūpējamies, lai mūsu ekonomika attīstītos”, – teica Lukašenko.
Nu kam tad Kremlī var patikt šādi paziņojumi?
Savdabīga atbilde Maskavai no Minskas puses nesen tika dota ar Vladislava Baumgertnera, uzņēmuma „Urālkālijs” ģenerālā direktora arestu. Viņam, kā arī BKK Uzraudzības padomes biedram Oļegam Petrovam, pirmajam direktora vietniekam Konstantīnam Solodovņikovam, direktora vietniekam finanšu jautājumos Igoram Jevstratovam, frakta daļas priekšniekam Dmitrijam Samoilovam un citām personām Baltkrievijas ģenerālprokuratūra ierosināja krimināllietu pēc Baltkrievijas Kriminālkodeksa 424. panta 3. daļas (varas un dienesta pilnvaru ļaunprātīga izmantošana). Paziņoja par to, ka „Belarusjkālijs” ir gatavs tiesāties ar „Urālkāliju” Eiropas tiesās par negodīgu konkurenci un baltkrievu produkcijas prettiesisku pārdošanu. Kādu lēmumu pieņems šīs tiesas nav grūti iedomāties, ņemot vērā to „tradicionālo” mīlestību pret Krieviju.
No savas puses Eiropas Savienība noteiktā mērā ir ieinteresēta attiecību uzlabošanā ar Baltkrieviju. Vismaz Rietumiem ir svarīgi nepieļaut pārmērīgu Baltkrievijas un Krievijas tuvināšanos. Nesenajā ES paziņojumā par Krievijas ekonomiskajām sankcijām pret Ukrainu tika pateikts, ka Ukrainai tiks samazinātas Austrumu partnerības programmas prasības. Tāpat ES var vienkāršot šādas prasības Baltkrievijai.
Nav izslēgts, ka uzņēmuma „Urālkālijs” ģenerālā direktora arests ir noteikts signāls Eiropas Savienībai no Baltkrievijas puses par tās gatavību aktīvāk piedalīties šajā programmā. Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs vairākkārt runāja par principiāli jaunām republikas pieejām attiecību attīstībā ar Eiropas Savienību un nepieciešamību praktiski paplašināt programmu „Austrumu partnerība”.
Vēl jo vairāk, intriga saglabājas apstāklī, ka līdz šim brīdim nav pieņemts lēmums, kas no Minskas tiks uzaicināts uz novembra Austrumu partnerības samitu.