Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ir pārliecināta, ka 2014.gada valsts budžetā ieplānotais finansējums skolotāju algām ir nepietiekams un jau nākamā gada pavasarī algu izmaksai būs jāprasa papildu līdzekļi.
Turklāt steigšus esot jāmaina izglītības finansēšanas modelis, kas balstās uz principu "nauda seko skolēnam".
To trešdien, 4.septembrī Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sēdē uzsvēra LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško. Viņa akcentē, ka pedagogus neapmierina fakts, ka nākamgad, kad minimālā alga pieaugs līdz 225 latiem, pedagogu algas pamatlikmi plānots saglabāt līdzšinējā, proti, 280 latu apmērā.
LIZDA aplēsusi, ka pedagogu mēnešalgas zemākās likmes paaugstināšanai 2014.gada valsts budžetā esot nepieciešami 9 miljoni latu. Turklāt Finanšu ministrijai nav izdevies pārliecināt arodbiedrību par to, ka ar Izglītības un zinātnes ministrijas bāzes izdevumos jau ieplānotajiem 6 miljoniem latu un papildus rezervētajiem vairāk nekā 3 miljoniem latu būs gana, lai nākamgad pilnā apmērā izmaksātu skolotāju algas.
"Galvu lieku ķīlā, ka mēs jau nākamā gada martā sēdēsim šeit, prasot papildu naudu," teica Mikiško.
Paredzēt 9 miljonus latu lielu papildu finansējumu pedagogu algu celšanai pieprasa arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA), trešdien komisijas sēdē pauda asociācijas vadītāja Ineta Tamane.
LIVA esot nobažījusies arī par izmaiņām skolēnu un skolotāju skaita proporcijā, kas, pēc Tamanes teiktā, nozīmējot mazāku pedagoģisko likmju skaitu skolās. "Cietīs viss, kas saistās ar atbalsta personālu – logopēdiem, psihologiem, pagarinātajām grupām," viņa prognozē.
LIZDA vadītāja Mikiško deputātus mudināja pēc iespējas ātrāk pārskatīt principa "nauda seko skolēnam" darbību, norādot, ka šāds izglītības finansēšanas modelis "savu ir nodzīvojis".
Tam, ka finansēšanas modeli būtu jākoriģē, piekrīt arī Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Baiba Bāne, kura norāda, ka princips "nauda seko skolēnam" būtu pilnveidojams, ņemot vērā gan demogrāfisko situāciju, gan nepieciešamību racionāli izlietot nodokļos samaksāto naudu.
Tomēr Finanšu ministrija nepiekrīt nedz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), nedz LIZDA aprēķiniem par to, ka 2014. gada budžetā nav paredzēts atbilstošs finansējums pedagogu algu izmaksai.
Bāne norāda, ka IZM tā arī neesot spējusi pamatot, kādēļ ar 2014. gada valsts budžeta bāzes izdevumos paredzētajiem līdzekļiem nepietiek pedagogu algu izmaksai. Viņa arī piebilst, ka ieplānotā sociālo iemaksu likmes samazināšana ļaus ietaupīt 0,8 miljonus latu no pedagogu algu izmaksu mērķdotācijai atvēlētajiem līdzekļiem un šos līdzekļus IZM varēs novirzīt kādai jaunai budžeta prioritātei.
"Delfi" jau vēstīja, ka starp IZM un Finanšu ministriju izvērsies konflikts, jo ministrijas, balstoties uz atšķirīgiem datiem par iespējamām skolēnu skaita izmaiņām, nonākušas pie atšķirīgiem aprēķiniem par to, cik lieli līdzekļi nākamgad nepieciešami pedagogu algu nodrošināšanai.
Līdz šā mēneša vidum IZM plāno precizēt skolēnu skaitu 2013./2014. mācību gadam un pēc tam jautājumu par pedagogu algu nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu atkārtoti skatīs valdība.