Zaudējusi cīņu par eiro ieviešanas atlikšanu, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) šodien Saeimā iesniegs likumprojektu, kas apstiprināts Latvijas Bankai uzliktu par pienākumu saglabāt latu banknotes un monētas vismaz piecus gadus pēc eiro ieviešanas.
Ekonomisti uzskata, ka šī iniciatīva ir politisku motīvu vadīta, savukārt ZZS sludina, ka noglabātie krājumi ļautu ieekonomēt, ja eirozonai būtu lemta sabrukšana.
Likumprojekta iniciatore ir Iveta Grigule, kas ZZS rindās bija arī aktīvākā eiro ieviešanas pretiniece. Viņa stāsta, ka šovasar daudz laika veltījusi, lai tiktos ar vēlētājiem un pašvaldību pārstāvjiem. «Cilvēki bažījas par to, kā mums būs ar eiro. Ir skaidrs, ka tas tiks ieviests nākamgad, bet kā būs nākamajos divos gados? Situācija eirozonā nebūt nav norimusies,» stāsta I. Grigule.
Tādēļ politiķe nākusi klajā ar likumprojektu, kas Latvijas Bankai uzliktu par pienākumu vismaz līdz 2019. gada 1. janvārim uzglabāt pašreiz apgrozībā esošās vai daļu no nacionālās valūtas banknotēm un monētām. Ja pirms 2019. gada Saeima to prasītu, tad uzglabāšanas termiņu pagarinātu.
«Kārtīgs saimnieks nebaltai dienai pūra graudu paglabā. Ja ar eiro viss būs kārtībā, mēs tikai priecāsimies, bet, ja būs jāatgriežas pie latiem, tad atgriezt saglabātos latus apgrozībā būs lētāk nekā drukāt no jauna,» uzskata politiķe.
Drošu faktu par iespējamo ekonomiju I. Grigulei gan nav, jo centrālā banka joprojām nav viņai atbildējusi, cik izmaksātu nacionālās valūtas uzglabāšana, iznīcināšana vai drukāšana no jauna. Šīs informācijas trūkums ekonomistiem liek secināt, ka latu uzglabāšana būtu nelietderīga līdzekļu šķērdēšana.