Šajā gadsimtā gan lauksaimniecības, gan meža zemes cenas pieaugušas vairākkārtīgi.
Pašlaik lauksaimniecības zeme maksā līdz 2000 latiem hektārā. Savukārt mežu pārdod par 5000 latiem hektārā, bet pirms gadiem divpadsmit to varēja nopirkt par 50 latiem.
Vislētākā lauksaimniecības zeme – 500 – 700 lati hektārā ir Latgalē, bet dārgākā Zemgalē – 2000 latu un pat dārgāk. Savukārt mežs ir vairākas reizes vērtīgāks – no 5000 līdz 7000 latiem un pat dārgāk, par cenām zemes tirgū raksta Rīgas krievu laikraksts „Telegraf”.
„Telegraf” kāds investors, kurš ar zemes pirkšanu un pārdošanu nodarbojas kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigām, anonīmi pastāstījis par situāciju zemes tirgū.
Apmēram desmit gadus pēc zemes denacionalizācijas – gadsimta sākumā daudzi zemes mantinieki, kuri dzīvoja pilsētās, saprata, ka nespēs nodarboties ar lauksaimniecību un sāka pārdot zemi. Tad arī parādījās uzpircēji, sacīja investors. 2000. – 2002. gadā viņš mežu varēja iepirkt gandrīz par velti – par 30 – 50 latiem hektārā. „Tādēļ, ka toreiz nevienam neko nevajadzēja un pircēju nebija,” viņš saka. Šodien situācija ir mainījusies. Meža zemi, kurā tikai pavisam nesen iestādīts mežs, nevarot nopirkt lētāk par 700 latiem hektārā (2009. gadā šāda meža zeme, kur ciršana varētu notikt ne ātrāk kā pēc gadiem trīsdesmit, maksāja 300 latus hektārā). Savukārt labs, jau „nobriedis” mežs maksā 5000 – 7000 latu hektārā. Un tā nebūt augstākā cena.
Savukārt lauksaimniecībā izmantojamā zeme Latgalē maksā no 500 līdz 700 latiem hektārā, bet auglīgajā Zemgalē – 2000 un vairāk latu hektārā.
Gaidāms straujš zemes cenu kāpums
Tomēr šī nav robeža un tuvākajā nākotnē gaidāms ievērojams zemes vērtības pieaugums. Pateicoties Eiropas Savienības (ES) maksājumiem un biogāzes invāzijai, zemes cena Latvijā turpinās augt un ar laiku varētu izlīdzināties ar cenu Eiropā, kur hektārs maksā vairākus desmitus tūkstošu eiro, biznesa portālam nozare.lv teicis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis.
„Zemes cena tuvākā pusgada laikā turpinās augt un ar laiku varētu panākt hektāra cenu - vairākus desmitus tūkstošu eiro - pārējā Eiropas Savienībā. Tikmēr cena, ko varētu atļauties maksāt vietējais zemnieks, būtu apmēram 500 lati. Ārkārtīgi slikti, ka zemes pārdošanas un arī nomas cenu ietekmē ES maksājumi. Jau pašreizējās diskusijas par tiešo maksājumu līmeņa kāpumu liek zemes iznomātājiem un pārdevējiem pārskatīt cenas uz augšu,” sacīja Cimermanis.