Saeimā sāksies diskusija, kā izraudzīties nākamo Latvijas komisāru Eiropas Savienībā. Ar Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK atbalstu Saeimas komisijām ir nodoti Zaļo un Zemnieku savienības ierosinātie grozījumi Saeimas Kārtības rullī.
Tie paredz, ka eirokomisāru apstiprina Saeima ar ne mazāk kā 51 balsi. Līdz šim ES komisāra izvēle bijusi premjera un valdības kompetencē. Nākamo komisāru pēc 2014. gada maijā paredzētajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām izraudzīsies vēl šīs Saeimas apstiprinātā valdība.
Tiesa, premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) pats ir uzlūkots kā iespējamais komisārs. EP deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) atgādina, ka V. Dombrovskim ir liela autoritāte Eiropā un, ja viņš neiegūst Eiropas Komisijas prezidenta posteni, V. Dombrovskis varētu saņemt "ļoti cienījamu platformu komisāra amatā". V. Dombrovskis jau ir sacījis, ka neredz sevi kā ES komisāru, atgādina viņa preses sekretārs Mārtiņš Panke. Premjera posteņa nomaiņu ar komisāra portfeli arī nevarētu uzskatīt kā pakāpšanos pa karjeras kāpnēm. V. Dombrovskis ir solījis vadīt valdību tik ilgi, kamēr viņam būs Saeimas uzticība, un atbildīgi izturēties pret 2015. gada pirmajā pusē gaidāmo Latvijas prezidentūru ES.
Opozīcijas interese panākt Saeimas balsojumu par komisāru gan vairāk varētu būt saistīta ar dzirdēto, ka premjers varētu izvirzīt Vienotības līderi un Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, kura nav noraidījusi iespēju kandidēt. Viņa žurnālistiem ceturtdien atgādināja - to, kurš būs nākamais komisārs no Latvijas, lielā mērā noteiks spēku samērs pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām un tas, kurš kļūs par Eiropas Komisijas prezidentu. Valdību vadītāji sarunās ar EK prezidentu vienojas par portfeļu sadalījumu, ko arī var ietekmēt katras valsts izraudzītais pretendents.