Iepriekš portāls Gorod.lv ziņoja par to, ka 12. septembrī viesnīcas „Park Hotel Latgola” konferenžu zālē konferences „Uzrāviens” ietvaros sapulcējās vairāk nekā 90 jau pieredzējuši, kā arī jaunie un potenciālie Daugavpils uzņēmēji, kā arī dalībnieki no Jēkabpils, lai iegūtu viņiem nepieciešamo informāciju, nodibinātu kontaktus, kā arī izmantotu iegūtās zināšanas praksē.
Tādēļ Gorod.lv korespondents painteresējās par Starptautiskās organizācijas „JCI Latgale” prezidenta un konferences „Uzrāviens” organizatora Daugavpilī Viktorijas Korsakas viedokli par to, cik veiksmīga bija pasākuma norise.
Viktorija, padalāties, lūdzu, kā Jūs vērtējat konferenci – kas ir izdevies, varbūt kaut kas notika ne tā kā sākotnēji bija plānots?
No organizatoriskā redzes viedokļa principā mēs ar visu esam apmierināti, viss noritēja brīnišķīgi, bet mūsu galvenais mērķis bija mūsu auditorijai – jaunajiem un potenciālajiem uzņēmējiem, kuri sāks realizēt savas idejas un nodarboties ar biznesu nākotnē, iemācīt kaut ko jaunu. Domāju, ka runāt par konferences „Uzrāviens” panākumiem varēs runāt pēc tam, kad kaut vai viens cilvēks vai pāris cilvēki sāks realizēt savas idejas, ne no kā nebaidīsies un sāks meklēt informāciju. Protams, mums ļoti gribētos, lai viņi visi paliktu Latvijā un redzētu, ka arī šeit ir daudz iespēju attīstīt savu lietu. Uz šo brīdi mēs kā organizatori esam apmierināti ar to, ka viss noritēja veiksmīgi, esam ļoti pateicīgi mūsu viesiem un tieši konferences dalībniekiem.
Konferencē piedalījās pietiekami liela Jēkabpils studentu grupa, sakiet, lūdzu, vai tikpat atsaucīgi bija DU jaunieši?
Konferences dalībnieku vidū bija arī Daugavpils universitātes studenti, bet viņu bija mazāk kā Jēkabpils jauniešu. Iespējams, ka tas saistīts ar to, ka informāciju par pasākumu līdz visiem nenonāca, kaut gan mēs izvietojām savus plakātus visās augstskolās un sarunājāmies ar to vadību. Lieta ir jaunatnes ieinteresētībā. Diemžēl pie mums ir novērojama tendence, ka cilvēki baidās, domā, ka uzsākt savu biznesu praktiski nav reāli, tādēļ domā, ka neko jaunu neiegūs. Ceru, ka mums izdevās lauzt šos stereotipus.
Viktorija, kā jūsuprāt var novērst šo jaunatnes baiļošanās un nepārliecības problēmu par saviem spēkiem?
Jābūt ieradumam un piemēram, kurš rāda, ka konferences ir apmeklējamas un tajās tik tiešām parādās kaut kāda jauna informācija. Cik zināms, labāk tiek uztverta tā informācija, kura tiek nodota ar personīgā piemēra palīdzību. Kad uzņēmēji dalās ar savu personīgo pieredzi – varbūt kādam tā radās tikai divu mēnešu laikā, bet citiem daudzu gadu garumā, rodas iespēja mācīties no citu kļūdām, tādēļ to ir vērts izmantot. Turklāt, lai nojauktu šīs barjeras, pēc iespējas biežāk jāorganizē dažādus pasākumus par absolūti dažādu tematiku. Mēs ceram, ka mūsu pirmais „solītis” nākotnē dos kaut ko lielāku, labāku un apmeklētāku.
Savā uzrunā Jūs minējāt, ka šādas konferences jau ir notikušas citās Latvijas pilsētās. Sakiet, kādas atšķirības jūs saskatāt starp to, kā viss norisēja tur un šeit?
Diemžēl mums nebija iespēju aizbraukt uz konferencēm, kuras notika citās pilsētās, bet mēs runājām ar Liepājas, Jelgavas un Rīgas kolēģiem. Tika noskaidrots, ka, piemēram, Jelgavā konferenci apmeklēja vairāk nekā 100 studenti, t.i., galvenokārt uz konferenci nāca nevis cilvēki ar pieredzi, bet dažādu augstskolu studenti. Šāda aktivitāte no mūsu studentu puses nav novērojama, bet domāju, ka mācību gada sākumā viņi nepaspēja iepazīties ar informāciju.
Pēc konferences dalībnieku komentāru analīzes mēs padomāsim par to, vai konference tiks organizēta tādā pašā formātā, bet šādi pasākumi noteikti būs – par kādu tematiku, mēs vēl lemsim.
Viktorija, mums ir interesanti uzzināt jūsu redzējumu, vai patiešām Daugavpilij ir liels biznesa attīstības potenciāls?
Manuprāt, Daugavpils ir tā pilsēta, kurai ir liels potenciāls. Elementāri te ir tik daudz tukšu ēku un rūpnīcu, kuras pagātnē funkcionēja ... Ļoti ceru, ka ar laiku tas viss tiks atjaunots, un tiks radītas jaunas darba vietas. Cita problēma slēpjas apstāklī, ka, uzsākot jebkuru biznesu, cilvēki saskaras ar kvalificēta personāla trūkumu, tādēļ ir svarīgi, lai cilvēki nepamestu dzimto pilsētu. Mums nepieciešams, lai jaunā paaudze tiektos kaut ko darīt, ieviestu inovācijas pilsētā un nebaidītos nodarboties ar savu lietu.