Jau drīzumā par mācību grāmatām pielīdzināmām tiks uzskatītas tikai tādas darba burtnīcas, kas mācību procesā var tikt izmantotas grāmatu vietā.
Proti, tajās jābūt aprakstītai teorijai un dotiem praktiskiem uzdevumiem, paredz valdības komitejā izskatīts noteikumu projekts.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Evija Papule pirmdien valdības komitejas sēdē skaidroja, ka, atbilstoši jaunajiem noteikumiem, par mācību grāmatām pielīdzināmām un līdz ar to arī par no valsts budžeta apmaksājamām tiks uzskatītas tikai tādas darba burtnīcas, no kurām skolēni var apgūt gan teorētiskas zināšanas, gan likt tās lietā, pildot uzdevumus.
Tādējādi, prognozējot, ka skolas valsts budžeta finansējumu lielākoties izmantos apstiprinātu mācību līdzekļu iegādei, ministrija ieplānojusi samazināt izvērtējamās un apstiprināmās mācību literatūras klāstu.
Latvijas Pašvaldību savienība gan uzsver, ka mācību literatūras iegādei atvēlētā valsts budžeta finansējums vienalga ir pārlieku niecīgs - pašvaldības aplēsušas, ka skolēnu nodrošināšanai ar mācību grāmatām ik gadu būtu vajadzīgi aptuveni 9,4 miljoni latu, bet valsts budžetā šim nolūkam atvēlēti nepilni divi miljoni latu.
Jaunie noteikumi, kas regulēs kārtību, kādā apstiprināma mācību literatūras atbilstība valsts pamatizglītības vai vispārējās izglītības standartam, nākamnedēļ tiks skatīti valdībā.
"Delfi" jau vēstīja, ka šovasar Saeima veica Izglītības likuma grozījumus, tajā nosakot, ka mācību grāmatām pielīdzināmo darba burtnīcu iegāde tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.
Atbilstoši Valsts izglītības satura centra sniegtajai informācijai, mācību grāmatām pielīdzināmās darba burtnīcas ir sociālajās zinībās 1.-6.klasei, ētikā 1.-3.klasei un visās svešvalodās visās klasēs. Šīs darba burtnīcas ir jānodrošina par valsts līdzekļiem, un skola var izvēlēties, kuru no mācību līdzekļiem - darba burtnīcu vai mācību grāmatu - lietot.