13.septembra pēcpusdienā Šķaunes pagasta Mačos tika organizētas Dzejas dienas, ziņo Dagdas novada portāls.
Tas ir tradicionāls ikgadējs pasākums, kuru organizē Šķaunes pagasta bibliotēka sadarbībā ar Šķaunes pamatskolu.
Dzejas dienas ir publisku dzejas lasījumu tradīcija, kas Latvijā tika dibināta Raiņa simtgadē un kopš tā brīža dažādās formās notiek jau gandrīz 50 gadus. Pasākumi septembrī notiek ne tikai Rīgā, bet gan visā Latvijā. Parasti dažādās Latvijas vietās notiek gan dzejas lasījumi, gan tikšanās ar dzejniekiem.
Šķaunē Dzejas dienas notiek par godu dzejniecei Marijai Andžānei. Dzejniece dzimusi 1909. gada 8.septembrī Ludzas apriņķa Šķaunes pagasta Maču ciemā, kur tagad ir uzstādīts piemiņas akmens. Pagasta bibliotēkā darbojas M.Andžānes piemiņas istaba.
Marija Andžāne bija viena no izcilākajām latgaliešu dzejniecēm pirmās Latvijas laikā, kura lauza stereotipu par Latgalē valdošo pesimismu. Turklāt viņas pirmā dzejas grāmata “Reits” (1933) tiek uzskatīta par pirmo, kurā ievēroti P. Stroda pareizrakstības nosacījumi. Pēc Otrā pasaules kara bēgļu gaitās viņa nonāca Amerikā, kur bija redzamākā trimdas latgaliešu dzejniece. Trimdā rakstītā dzeja pauž mūža sāpi par zaudēto Latgali:
Kai svece vērs Dīvmōtes oltora,
Tai muna dvēsele pleivoj.
Kai līsme vērs dzimtines oltora
Par tautu, kas Latgolā dzeivoj.
13.septembra pēcpusdienā Dzejas dienu pasākuma apmeklētāji pulcējās dzejnieces dzimtajā Maču ciemā. Piemiņas akmens pakājē tika lasīta Marijas Andžānes dzeja, tika rīkots konkurss skolēniem par dzejas dienu tradīcijām Latvijā, kā arī Šķaunes pamatskolas skolēni prezentēja pašu sacerētos dzejoļus. Noslēgumā pasākuma apmeklētāji pulcējās Maču kapsētā pie dzejnieces vecāku kapu kopiņām uz īsu piemiņas brīdi.
