No nākamā gada spēkā stāsies grozījumi Latvijas Civillikumā, kas būtiski ietekmēs visus līgumus, kuros līguma dalībnieki ir vienojušies par līgumsodu.
Lai arī jaunie Civillikuma grozījumi netiek viennozīmīgi pieņemti un uzņēmējdarbības vidē pat tiek aktīvi kritizēti, tomēr tikai to piemērošana praksē rādīs, vai jaunais regulējums nesīs cerētās pozitīvās pārmaiņas civiltiesisko darījumu saistību izpildē.
Vairākus gadus notika diskusijas par nepieciešamību ierobežot pārmērīgus līgumsodus. Atbilstoši līdzšinējiem Civillikuma noteikumiem, līgumsoda apmēru noteic līdzēji. Civillikumā noteiktu ierobežojumu neesamība bieži noveda pie nesamērīgi lieliem līgumsodiem.
Šādos gadījumos līgumsods bija kļuvis par iedzīvošanās avotu, norāda ZABSorainen. Šie grozījumi ir centieni precizēt līgumsoda jēdzienu, kā arī ierobežot tā apmēru, jo tiesu prakse pārmērīgu līgumsodu ierobežošanā veidojās pārāk lēni un tā nav bijusi konsekventa.
Advokāti vērš uzmanību uz to, ka Civillikums turpmāk noteiks atšķirīgus līgumsodus atkarībā no tā, vai līgumsods ir noteikts par saistību neizpildi vispār vai par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu termiņā. Ja līgumsods būs noteikts par saistību neizpildi vispār, tad to varēs noteikt kā konkrētu naudas summu vai citu mantisku vērtību, kas nedrīkst būt izteikta vairākkārtīgu vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā.
Savukārt, ja līgumsods būs noteikts par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildi termiņā, to būs atļauts noteikt kā pieaugošu lielumu, tomēr tad līgumsoda apmērs būs ierobežots ar 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Civillikums vairs neļaus prasīt gan nokavējuma procentus un zaudējumus, gan līgumsodu. Līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildi termiņā varēs prasīt tikai tādā apmērā, kādā tas pārsniedz prasīto procentu summu, kas radusies pēc neizpildes iestāšanās brīža. Savukārt līgumsodu par saistību neizpildi vispār varēs prasīt tika tādā apmērā, kādā tas pārsniedz piedzenamo zaudējumu summu, ja vien līgumā nebūs tieši norunāts, ka līgumsods izslēdz tādu atlīdzību.
Civillikumā tiks noteikta samaksātās naudas summas sadalīšanas kārtība, ja kāds samaksās tikai daļu no sava parāda. Turpmāk no daļējiem maksājumiem vispirms būs jāsedz nenomaksātie procenti, pēc tam jādzēš pamatsumma un tikai pēc tam līgumsods. Pusēm būs atļauts atkāpties no šīs kārtības tikai tad, ja kreditors būs ar mieru pieņemt maksājumu kā pamatparādu. Jebkādas citas vienošanās par parāda dzēšanas kārtību nebūs spēkā.
Tiesai būs pienākums samazināt pārmērīgu līgumsodu, atšķirībā no iepriekšējā regulējuma, kas deva tikai tiesības to darīt.
Paredzams, ka pēc grozījumu stāšanās spēkā, praksē radīsies strīdi par līdzšinējā un jaunā regulējuma piemērošanu, jo šobrīd nav viennozīmīga atbilde uz jautājumu – vai un kā jaunais tiesiskais regulējums būs piemērojams līgumiem, kas noslēgti pirms 2014. gada 1. janvāra.