Kopš Latvija par nekustamo īpašumu iegādi trešo valstu pilsoņiem piedāvā uzturēšanās atļaujas Eiropas Savienībā, mūsu valstī jau ir saņemti 243 uzturēšanās atļauju pieprasījumi no ķīniešiem.
Viņi pārsvarā iegādājušies mājas un dzīvokļus nelielos Latvijas novados.
Atšķirībā no Krievijas un citu NVS pilsoņiem, kuri nekustamos īpašumus – mājas un dzīvokļus – pērk Rīgā vai Jūrmalā un tur arī ilgāku vai mazāku laiku arī dzīvo, ķīnieši īpašumus Latvijā iegādājas ar starpnieku palīdzību pārsvarā nelielās latviskās mazpilsētās un pagastos. Tas iznāk lētāk – nopērkot nekustamo īpašumu lauku pagastā, uzturēšanās atļauju Šengenas zonā var iegūt par 50 000 latiem. Tāds arī ir ķīniešu mērķis, jo viņu nopirktajos īpašumos nedzīvo – tie stāv tukši vai tiek izīrēti vietējiem. Lielākoties ķīniešus, kuri Latvijā iegādājušies īpašumus, tā arī neviens nav redzējis.
Ne pašvaldības, ne vietējie nav priecīgi par jaunajiem, „neredzamajiem” kaimiņiem – viņu samaksātā nauda par nopirktajiem īpašumiem neienāk vietvaras budžetā un viņu izrādītās intereses dēļ tiek mākslīgi paaugstinātas gan zemes, gan dzīvokļu cenas un vietējie tos vairs nevar atļauties iegādāties. Tāpat šiem īpašumiem arī „pazūd” saimnieki, jo viņi Latvijā nemaz nedomā dzīvot.
Kurus Latvijas novadus iecienījuši ķīnieši?
Vairāku pašvaldību pārstāvji „Latvijas Avīzei” atklāja, cik īsti ķīniešu īpašumu ir viņu pusē:
* Cēsu pašvaldībā saskaitīti ap 50 īpašumu, lielākoties ģimenes privātmājas un dzīvokļi, kuru īpašnieki ir ķīnieši. Taču Cēsu novadā pašlaik nedzīvo neviens ķīnietis.
* Iecavas novadā jau ir divpadsmit ķīniešu iegādāti nekustamie īpašumi, tostarp astoņas ģimenes privātmājas un četri dzīvokļi. Iecavas novadā savu dzīvesvietu deklarējuši 13 ķīnieši, taču pašlaik tur pastāvīgi dzīvo tikai viena ķīniešu ģimene ar trim bērniem.
* Talsos pilsētā ķīnieši nopirkuši ģimenes privātmāju, bet novadā – desmit ģimenes privātmājas
* Beverīnas novada Mūrmuižā ķīnieši nopirkuši četrus apbūves zemes gabalus.
* Trīs privātmājas vai apbūves gabalus ķīnieši nopirkuši arī Bauskas novada pagastos.
* Skrīveru novadā viena ķīniešu ģimene nopirkusi ģimenes privātmāju.
Ķīnieši Latviju atrod ar starpnieku palīdzību
Ķīnieši, tāpat kā citu valstu pilsoņi, par Latvijā pārdošanai izliktajiem īpašumiem uzzina dažādos veidos: ar interneta sludinājumu palīdzību, ārvalstu vēstniecībās Latvijā un dažādās starptautiskajās izstādēs.
„Tas ir mūsu bizness, un, ja likums to atļauj, mēs izmantojam tajā noteiktās iespējas. Šajā laikā esam pārdevuši vairākus desmitus ģimenes privātmāju un dzīvokļu. Lielākoties pircēji gan ir no Krievijas un citām NVS dalībvalstīm. Bet netrūkst pircēju arī no Ķīnas, Indijas un citām Āzijas valstīm,” „Latvijas Avīzei” skaidro nekustamo īpašumu firmas „Latio” dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte.
Novadu pašvaldībās atzīst, ka pašus ķīniešus neesot redzējuši, viņu vietā lietas kārto starpnieki – Latvijas tirdzniecības uzņēmumu pārstāvji vai vietējie pilnvarnieki. Arī iegādātajos mājokļos ķīniešus lielākoties nemana. Tie stāv tukši vai tiek izīrēti vietējiem iedzīvotājiem.
„Ne valstij, ne iedzīvotājiem no tā labuma nav”
Tirgotāji uzskata, ka mājokļu tirdzniecība palīdzot atrisināt problēmas daudziem vietējiem iedzīvotājiem, kuri darba zaudējuma, banku kredītu vai citu iemeslu dēļ paši vairs nevar tos uzturēt. Tomēr pirkumiem ir blakus efekti, piemēram, kadastrālo vērtību celšanās, kas ietekmēs nekustamā īpašuma nodokli.
Beverīnas novada domes priekšsēdētāja Cilda Purgale spriež, ka īpašumu tirdzniecību nevar uzskatīt par investīciju valsts ekonomikā, kā to mēģina pasniegt politiķi: „Ja šos piecdesmit tūkstošus par pirkumu viņi atnestu uz pašvaldību, tad varbūt to varētu uzskatīt par investīciju budžetā. Ķīnieši pērk mājas un dzīvokļus sev. Ne valstij, ne iedzīvotājiem no tā labuma nav. Taisni otrādi – darījumu līgumi par ļoti lielām summām ceļ tuvējo nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību. Visvairāk sāp tas, ka valsts ar vieglu roku ļauj iztirgot mājas un dzīvokļus, kuros latvieši varētu dzīvot paši.”