Tautas nobalsošana, kas paredzētu apstiprināt vai neapstiprināt Satversmes papildināšanu ar neaizskaramu preambulu nav nepieciešama, uzskata Tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Preambulas ieviešana nav Satversmes grozījumi, kas ieviestu jaunus principus vai mainītu esošos, līdz ar to nebūtu vērts tās iekļaušanu konstitūcijā jautāt referenduma ceļā, intervijā Latvijas Radio norādījis Bordāns.
Tieslietu ministrs arī skaidrojis, ka tas ir jautājums par tautas identitātes audzināšanu, izglītību un nezināšanas novēršanu. «Tas vēlreiz apstiprina, ka preambula ir vajadzīga, lai šādas neskaidrības nebūtu,» tā ministrs.
Tikmēr jurists Egils Levits, kurš piektdien, 27.septembrī, iepazīstinās Saeimu ar viņa izstrādātu preambulu, radio uzsvēris, ka preambulā būs skaidrots, kas ir Latvijas tiesiskais pamats, norādīti būtiskākie mezglu punkti vēsturē, attieksme pret okupāciju, vēsturi, skaidrots, vai Latvija ir jauna valsts, kas radusies līdz ar Padomju Savienības sabrukumu vai arī valsts, kas dibināta 1918.gada 18.novembrī, tādējādi uzsverot valsts nepārtrauktības doktrīnu.
Tāpat būtu uzsvērti fakti, kas Satversmē nav norādīti: proti, Latvijā ievēro cilvēktiesības, tāpēc tā ir tiesiska valsts, kā arī Latvija ir sociāli atbildīga valsts.
«Latvijas Satversme ir uzkrītoša ar to, ka tur šādi jautājumi nav atklāti. Lielākajā daļā demokrātisko valstu konstitūcijās preambula satur norādes uz valsts pamatiem,» Latvijas Radio atzīmējis Levits.
Jurists gan atzīst, ka preambula neatrisinās ekonomiskās problēmas un necels vājo pašapziņu, tomēr tās izveide varētu būt neliels solis uz priekšu.