Briselē pieaug neizpratne par informāciju, ka ASV specdienesti noklausījās sarunas un izskatīja ES pilsoņu saraksti.
Likumdevēji sāka apšaubīt šī līguma nepieciešamību, - ziņo newsland.com.
Pēdējais sabiedriskās neapmierinātības gadījums notika otrdien, 24. septembrī, kad Eiropas Parlamenta deputāti piedāvāja apturēt neviennozīmīgās vienošanās līguma darbību par datu apmaiņu starp Eiropas Savienību un ASV, lai izsekotu teroristisko organizāciju finansēšanu.
Tomēr pēc Edvarda Snoudena atzīšanās par to, ka ASV vāca informāciju par 28 ES valstu pilsoņu starptautiskajiem banku pārvedumiem likumdevēja sāka apšaubīt šī līguma nepieciešamību.
Pēc tam, kad skandalozās Vācijas laikraksta Spiegel reportāžas parādīja, ka ASV varas iestādes veica personīgās informācijas monitoringu par naudas pārvedumiem, tai skaitā arī izsekoja operācijas ar kredītkartēm, attiecību starp Briseli un Vašingtonu sasprindzinājums ievērojami pieauga.
„Man šī vienošanās praktiski nepastāv … Tai nav likumīga spēka”, - paziņoja Sofi Velda, Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību komitejas locekle.
Eiropas Iekšlietu komisāre Sesīlija Malstrēma paziņoja, ka Eiropas Parlamenta deputāti lūdza sniegt paskaidrojumus par šo skandālu, tomēr nesaņēma apmierinošu atbildi.