Sabiedrībā, runājot par demogrāfiju, pārsvarā akcentēta tiek dzimstības vecināšana un mazāk tiek pieminēts, ka demogrāfija nozīmē arī to, cik veseli ir mūsu bērni, piektdien diskusijā par priekšlaikus dzimušo bērnu ambulatorās veselības uzraudzības un aprūpes programmas izveidi Latvijā norādīja Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāre Liene Cipule.
Viņa pauda prieku, ka šodien tiek teikts, ka mums ir kas jādara ne tikai, lai vairāk dzimtu bērnu, bet arī lai mums būtu programmas, kas nodrošina, ka šie bērni ir veselāki, un palīdz samazināt viņu mirstību.
Viņasprāt, ideja ir un nepieciešamas turpmākas sarunas, lai atrastu domubiedrus. "Uzskatu šo diskusiju par labu sākumu, lai ideja realizētos dzīvē," sacīja Cipule.
Rīgas dzemdību nama galvenā ārste Dace Rezeberga stāstīja, ka ir dažādi iemesli, kādēļ bērniņš var pieteikties priekšlaicīgi, viens no tiem ir dzimumceļu infekcijas, kas izraisa spontānas dzemdības. Tādēļ ļoti liela loma ir arī mātes veselībai, taču svarīga esot arī veselības aprūpe, kamēr sieviete ir bērniņa gaidībās. Viņa arī minēja - ja iepriekšējās dzemdības bijušas priekšlaicīgas, arī nākošo risks būt priekšlaicīgām ir augstāks.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Neonatoloģijas intensīvās nodaļas virsārste Dace Tropa norādīja uz to, ka BKUS šā gada pirmajā pusgadā ir jau 30 jaundzimušie, kas sver mazāk par kilogramu, bet pērn visa gada laikā bija 38 šādi bērniņi. BKUS Neonatoloģijas klīnikā katru gadu izaugot aptuveni 300 priekšlaikus dzimušie bērni, un viņu ārstēšanās slimnīcā vidēji prasa 90 dienas.
Tropa skaidroja, ka priekšlaikus dzimušajiem ir liels mirstības risks un veselības problēmas ir dziļi specifiskas, jo rodas uz nepilnīgi attīstītu orgānu fona. Tāpat ir arī liels risks veselības traucējumiem pieauguša cilvēka vecumā.
Diskusijā piedalījās arī Eiropas Priekšlaikus dzimušo bērnu fonda izpilddirektore Silke Madera, kura dalījās ar pašas piedzīvoto, jo arī viņas dēls ir priekšlaicīgi dzimis. Viņa atzina, ka rūpes par ļoti mazo, priekšlaicīgi dzimušo bērniņu nav vieglas, tādēļ svarīgi ir, lai vecāki varētu saņemt informāciju un arī psiholoģisko atbalstu.
Viņa arī norādīja, ka Eiropā ik gadu pieaug priekšlaikus dzimušo bērnu skaits, taču valstīs ir dažādas veselības sistēmas. Viņasprāt, vajag izglītot ne tikai vecākus un mediķus par šiem jautājumiem, bet arī politiķus.
Kā ziņots, Latvijā nepieciešama vienota priekšlaikus dzimuša bērna veselības aprūpes un uzraudzības programma, piektdien diskusijā akcentēja Tropa.
Izveidots iniciatīvas dokuments par to, ka Latvijā nepieciešams izveidot un ieviest priekšlaikus dzimušo bērnu veselības ambulatorās aprūpes un uzraudzības programmu no bērna dzimšanas līdz divu gadu vecumam, tādējādi uzlabojot šo bērnu aprūpes sistēmu Latvijā. Tāpat tiks veidota darba grupa turpmākai programmas izstrādei un virzībai.
Tropa iezīmēja arī šīs programmas būtību, norādot, ka tas ļaus sekot bērnu attīstībai, agrīni atpazīt veselības traucējumus, kā arī laicīgi tos koriģēt, tāpat arī organizēt uzraudzības procesu līdz divu gadu vecumam, sniegt ģimenēm psiholoģisku atbalstu un samazināt valsts izdevumus nākotnē. Ārste stāstīja, ka, īstenojot šāda tipa programmu, bērnu ieguvums būs labāka veselība un samazināsies invaliditāte, turklāt varēs efektīvāk atpazīt traucējumus, kā arī nepieciešamības gadījumā būtu pieejama plānveida un pastāvīga rehabilitācija.
Savukārt bērniņa ģimene varētu saņemt atbalstu un palīdzību, gan psiholoģisko, gan arī ģimenes vienotības saglabāšanai. Tikmēr valsts ieguvums būtu statistiskie dati par priekšlaikus dzimušo bērnu veselības stāvokli, valsts palīdzības apjoma plānošana nākotnē, iespēja mūsu veselības aprūpi salīdzināt ar kaimiņvalstu un citu Eiropas valstu veselības aprūpi. Tāpat tā būtu demogrāfijas situācijas uzlabošanas atbalsts un samazināsies valsts izdevumi šo cilvēku ārstēšanai vai invaliditātes pabalstu nepieciešamībai pieaugušo vecumā.
Kā pirmo priekšlikumu šīs programmas izstrādei viņa minēja priekšlaikus dzimušiem bērniem nepieciešamo speciālistu apmeklējumu algoritma izstrādi, kam tālāk seko datubāzes-reģistra izveide precīzai priekšlaikus dzimušo bērnu uzskaitei un veselības stāvokļa uzraudzībai. Nākamais ierosinājums ir priekšlaikus dzimuša bērna pases izveide un ieviešana, tāpat arī pacientu objektīva attīstības izvērtēšana pēc attīstības izvērtējuma skalas "BeyLy". Nepieciešama arī speciālistu apmācība un pieejamības nodrošināšana.
Ārste uzskata, ka pakāpenisku programmas ieviešanu ir iespējams sākt bez papildu finansējuma, bet tuvākajā nākotnē nepieciešamas papildu ambulatorās kvotas.
Par priekšlaikus dzimušu uzskata bērnu, kurš dzimis līdz pilnām 37 grūtniecības nedēļām vai 259 gestācijas dienām. Šogad Latvijā priekšlaicīgi dzimuši 1155 bērni, no kuriem aptuveni 50 piedzimuši, sverot mazāk par vienu kilogramu, liecina LNB rīcībā esošie dati.