Neilgi pirms mācību gada sākuma sabiedrību pārsteidza dati par jauniešu bezdarba rādītājiem, jo patlaban Latvijā nestrādā, nemācās un arī nekādu arodu neapgūst 30 000 jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem.
urklāt tikai trešdaļa no viņiem reģistrējušies kā bezdarbnieki.
Tuvāko gadu laikā jauniešu bezdarba apkarošanai plānots atvēlēt desmitiem miljonu eiro, bet, lai jauniešiem palīdzētu tikt pie darba, viņus vispirms jāsadzen rokā. Finansējumu plānots tērēt ne tikai nestrādājošo jauniešu izglītošanai, bet arī "pazudušo" bezdarbnieku pievilināšanai. Latvijai pieejamais Eiropas Savienības finansējums nākamajā plānošanas periodā pašlaik vēl nav konkrēti zināms, tomēr 59 miljoni eiro, no kuriem Latvijas valsts līdzfinansētu piecus miljonus eiro, ir aptuvenā summa, ar ko Labklājības ministrija rēķinās, plānojot pasākumus iniciatīvai Jauniešu garantija. Programmas ietvaros Ndodarbinātības valsts aģentūra (NVA) mēģinās apkarot jauniešu bezdarbu gan ar ierastajiem, gan līdz šim nebijušiem paņēmieniem. Galvenais uzsvars būs likts uz profesionālo izglītību, jo 70% no pašlaik neaktīvajiem jauniešiem (tostarp NVA nereģistrētajiem) ir darba tirgum nepietiekama izglītība – viņiem nav nedz augstskolas diploma, nedz aroda.
Sestdienas aptaujāto "pazudušo bezdarbnieku" stāsti liecina, ka motivācijas trūkums ne vienmēr ir iemesls tam, kādēļ vairākums nestrādājošo jauniešu nav vērsušies NVA. Turklāt daļai no nereģistrētajiem bezdarbniekiem NVA piedāvātie atbalsta pasākumi var izrādīties neiedarbīgi vai pat bezjēdzīgi.
30 000 nestrādājošo un nestudējošo jauniešu vidū ir arī ikšķiliete Ravita Kreicberga. Centrālās statistikas pārvaldes datos viņa izskatās diezgan bezcerīga - 23 gadus vecā meitene ar vispārējo vidusskolas izglītību patlaban nekur nestrādā un neapgūst nevienu arodu, turklāt viņa nav arī reģistrējusies NVA kā bezdarbniece. Taču patiesībā Ravita piedalījās TV šovā Jaunā Talantu fabrika, kas izjaucis viņas sākotnējos plānus par iestāšanos Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. "Kad man vasarā piezvanīja un pateica, ka varētu būt iespēja iet šovā, es naktīm negulēju, lai izdomātu, ko darīt. Bet tad sapratu, ka šovs man būs, atvainojos, riktīgs spēriens pa pakaļu, lai es saņemtos. Akadēmijā man būs iespēja mācīties arī pēc tam," stāsta Ravita, kas no šova jau ir izbalsota. "Lai arī cik labi es dziedātu, bez tā dokumenta es nevarētu strādāt par skolotāju. Lielākā daļa no manas klases pēc vidusskolas beigšanas nekur nav aizgājusi mācīties. Vairākums pamatoja ar to, ka vēl īsti nezina, ko grib, citi domā pavisam braukt prom no Latvijas, bet pārējie, kas kaut kur iestājušies, mācās vienkārši mācīšanās pēc."
Edgars Lūžnieks nāk no Kurzemes reģiona, kur reģistrēts vislielākais jauniešu bezdarbs. Jau vairāk nekā gadu šī statistika uz Edgaru vairs neattiecas, jo puisis, tāpat kā visa viņa ģimene, dzīvo un strādā Lielbritānijā. Pēc Talsu novada vakara un neklātienes vidusskolas absolvēšanas Edgaram bija jāizdara izvēle - palikt Latvijā vēl vienu gadu, lai pabeigtu profesijas iegūšanu Latvijas Amatniecības kameras meistardarbnīcā Zeļļi, vai arī uzreiz doties uz Lielbritāniju. "Ilgi un kārtīgi to apdomāju un nācu pie secinājuma, ka Latvijā pēc profesijas iegūšanas vienkārši nav iespējams augt. Daudzās vietās prasa darba pieredzi, bet kā cilvēks to var iegūt, ja to prasa pirms ņemšanas darbā? Tas nav normāli, ka cilvēkam jāpabeidz trīs skolas, lai pēc tam strādātu veikalā par kasieri. Protams, man bija iespējas dabūt darbu arī Latvijā, bet alga bija tik smieklīgi niecīga, ka algas dienā jādomā: šomēnes ēst vai samaksāt īri," stāsta Edgars. Tagad puisis jau vairāk nekā gadu pelna iztiku kādā Lielbritānijas gaļas fabrikā, bet nākotnē viņš apsver iespēju studēt inženierzinātnes. "Iespējas mācīties Anglijā ir lielas. Latvijā es neuzskatīju par vajadzīgu vēl mācīties universitātē, lai pēc tam tāpat nedabūtu darbu," nosaka Edgars.
Labklājības ministrijas Darba tirgus departamenta vadītājs Imants Lipskis atzīst, ka šādā gadījumā NVA rokas ir par īsu. "Jāsaka uzreiz, ka algu jautājumu jauniešu bezdarba mazināšanas programma neatrisinās, jo algu tomēr maksā darba devējs." Tiesa, jauniešiem, kuri iesaistās programmā Pirmā darba pieredze jaunietim, varētu būt pieejams pabalsts ceļa vai īres izdevumu segšanai gadījumā, ja darbavieta atrodas tālu no mājām. Tomēr ilgtermiņā tas neatrisina atalgojuma problēmu. "Mēs nevaram jaunietim pēkšņi sākt maksāt 500 latu, ja Balvos vidējā alga ir, piemēram, 300 latu. Tas arī nebūtu pareizi, jo tā būtu diskriminācija pret pirmspensijas vecuma cilvēkiem, kuriem šāda iespēja netiktu nodrošināta," secina Lipskis.