Aizvadītajā nedēļā LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes apakškomisija ierosināja iepazīties ar īpaši izstrādātās skolēnu patriotiskās audzināšanas programmas pamattēzēm.
Saskaņā ar to, tiek piedāvāts noteikt patriotiskās audzināšanas minimālo mācību stundu skaitu, normatīvajos aktos atrunāt himnas, prezidentu portretu, valsts karoga un ģerboņa izmantošanu, kā arī izstrādāt pedagogu uzvedības standartus, aizliedzot izteikties pret Latvijas Republiku. Tāpat audzināšanas programmā tiek plānots atrunāt valstij nozīmīgus piemiņas datumus.
Saeimas deputāte Inese Laizāne (VL!-TB/LNNK), kura ir apakškomisijas locekle, pastāstīja portālam Gorod.lv, ka uzskata šo programmu par svarīgu un noderīgu, jo tās mērķis ir palīdzēt pedagogiem patriotiskās audzināšanas mācību stundu plānošanā. Taču I.Laizāne atzīst, ka Latvijā ir daudz skolotāju, kuri jau sen aktīvi audzina īstus savas valsts patriotus.
Pēc deputātes viedokļa, bērnu patriotiskā audzināšana sākas ģimenē. „Ja vecāki ir nodrošināti un viņiem ir, ko ēst, kad visa ģimene pulcējas pie vakariņu galda, tad bērni cienīs un mīlēs valsti, kurā viņi dzīvo. Grūti runāt par mīlestību, ja cilvēks nav paēdis. Tāpēc nepieciešams paralēli risināt arī tādus jautājumus kā darba algu palielināšana, sociālo garantiju nodrošināšana, lai vecāki vēlētos audzināt bērnus patriotisma garā”, ir pārliecināta I.Laizāne.
Deputāte no Latgales uzskata, ka piedāvātajā programmā ir iekļauti arī jautājumi, kuri ir ārpus sociālās jomas. Piemēram, tas, kā pedagogiem jāpasniedz vēsture, t.i., vairāk pievērsties sava novada, savas pilsētas, ģimenes ciltskoka vēsturei, atrunāts, kas būtu aicināms uz mācību stundām.
„Kā piemēru var minēt ASV, kuras kinoindustrija plaši reklamē valsts prezidenta tēlu, kas jebkurā cīņā uzvar un saņem iedzīvotāju atbalstu, kas lepojas ar savu dzimteni, valsts karogu un himnu. Tas mums pagaidām pietrūkst”, paskaidroja I.Laizāne.