Laboratoriski apstiprināti gripas gadījumi šajā sezonā Latvijā vēl nav reģistrēti, taču cirkulē citi vīrusi, kas izraisa rīkles iekaisumu, iesnas, bronhītu un pneimoniju, portālam Diena.lv pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra SPKC Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas epidemioloģe Raina Nikiforova.
Šonedēļ – no pirmdienas, 30.septembra, sākusies šīs sezonas gripas monitoringa datu vākšana un pirmā informācija no ārstniecības iestādēm par pacientiem, kuri vērsušies akūto respiratoro infekciju un gripas gadījumos SPKC saņems pirmdien, 7.oktobrī.
Vienlaikus SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcasstacionāra Latvijas infektoloģijas centrs virusoloģijas laboratorijas sniegtie dati par laboratorisko izmeklējumu rezultātiem uz gripas un citiem respiratoro infekciju izraisītājiem liecina, ka pozitīvie paraugi uz gripas vīrusiem vēl nav noteikti. Taču no elpceļu infekciju izraisītājiem cirkulē citi vīrusi, kuri izraisa rīkles iekaisumu, iesnas, bronhītu un arī pneimoniju – adenovīrusi, enterovīrusi, rinovīrusi un citi.
Efektīvākais gripas profilakses līdzeklis esot vakcinācija, un speciālisti norāda, ka šis ir piemērots laiks vakcinēties, neatliekot to uz brīdi, kad gripa jau būs sākusi izplatīties. Vakcīnas sastāvā ir iekļauti trīs gripas vīrusu antigēni - divi A tipa un viens B tipa gripas vīruss -, kuri, kā tiek prognozēts, būs dominējošie ziemeļu puslodes reģionā šajā sezonā. Imunitāte pret gripu izveidosies aptuveni septiņu dienu laikā pēc vakcīnas saņemšanas, uzsver speciālisti.
Gripa ir nopietna augšējo elpceļu vīrusinfekcija, kas izpaužas ar pēkšņu slimības sākumu, strauju ķermeņa temperatūras paaugstināšanos, "laušanas sajūtu" kaulos, sausu, mokošu klepu un stiprām galvassāpēm. Gripas infekcijas avots ir slimais cilvēks. Kad šis cilvēks klepo, runā, šķauda, apkārt veidojas "aerosola mākonis", kas satur augstu vīrusu koncentrāciju. Pēc nošķaudīšanās vīrusi var izplatīties pat sešu metru attālumā. Cilvēks inficējas, ieelpojot gaisu, kas satur gripas vīrusus, vai lietojot priekšmetus, uz kuriem atrodas slimā cilvēka deguna un rīkles sekrēti.