Latvijā proporcionāli ir vairāk datortomogrāfu nekā vidēji attīstītajās valstīs Eiropā (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD valstīs) un divas reizes vairāk nekā Igaunijā, liecina Latvijas Televīzijas raidījuma1:1 veiktais pētījums.
Vienlaikus aparātu noslodze jeb vidējais izmeklējumu skaits ir krietni mazāks nekā vidēji ES.
Veselības ministre Ingrīda Circene raidījumā šo situāciju skaidroja ar to, ka valsts var ietekmēt iepirkumu tikai valsts kapitālsabiedrībās (slimnīcās). Ja kāda iestāde vēlas pirkt aparatūru virs 100 tūkstošiem latu, tā lietderību izvērtē īpaša komisija.
Taču citās ārstniecības iestādēs, piemēram, pašvaldību pārziņā esošajās, Veselības ministrija iepirkumu nevar ietekmēt. Pēc Circenes domām, pašvaldības dārgo aparatūru pērk, lai parādītu iedzīvotājiem, cik pašvaldības deputāti ir labi.
«Ja par šo pusmiljonu, ko iegulda tehnoloģijā, pašvaldība pirktu maksas pakalpojumu lielajās slimnīcās, šie pacienti nēsātu savus pašvaldību deputātus uz rokām visus četrus gadus. Iedomājaties, cik daudz var nopirkt pakalpojumu par pusmiljonu!» uzsvēra Circene.
Ministre atzina: «Uz to iedzīvotāju un tehnoloģiju daudzumu, kas mums ir, mums nav finansējuma.»
Latvijā kopumā ir 64 datortomogrāfi (DT) jeb 30 DT uz miljonu iedzīvotāju, salīdzinājumam Eiropas attīstītajās valstīs – 23, bet kaimiņvalstī Igaunijā – 15. Savukārt izmeklējumu skaits Latvijā ir 159, OECD valstīs – 127, bet Igaunijā – 364 uz tūkstoš iedzīvotāju (visi ir 2011.gada dati).
Ņemot vērā publiski pieejamo statistiku, var apgalvot, ka Latvijā ir salīdzinoši daudz DT aparātu. No tā izriet potenciāla problēma – ierīces īpašnieks var veicināt pārmērīgu pakalpojuma izmantošanu, tādējādi nevajadzīgi izlietojot vai nu valsts līdzekļus vai privātos līdzekļus, kurus varētu izmantot citādāk. Nepietiekamas noslodzes gadījumā var būt arī «spiediens» uz valsts institūcijām paaugstināt pakalpojuma tarifus.