Vides aizsardzības klubs (VAK) trešdien vides aizsardzības un reģionālās attīstības lietu ministram Edmundam Sprūdžam (RP) iesniedza starptautisku petīciju uzņemties atbildību par Baltijas jūras vides problēmām, ko parakstījuši 25 000 šī reģiona valstu iedzīvotāji, portāls “Delfi” uzzināja VAK.
Petīcijas atbalstam savākti vairāk nekā 25 000 parakstu starptautiskā Baltijas jūras atveseļošanai veltītā vides kampaņā "Race for the Baltic" jeb "Velomaratons Baltijas jūrai", kas norisinājās no šajā vasarā no 8.jūnija līdz 25.augustam.
Velomaratona dalībnieki trijos mēnešos šķērsoja deviņas valstis, mērojot 3500 kilometrus ceļa gar Baltijas jūras krastu, lai pievērstu uzmanību Baltijas jūras piesārņojumam, kā arī, lai vāktu iedzīvotāju parakstus petīcijai par Baltijas jūras atveseļošanu.
Kampaņas ietvaros tika uzsvērtas trīs prasības - izbeigt pārmērīgo nozveju un atjaunot dabiskos zivju krājumus, lai nodrošinātu ilgtspēju, noteikt 30% Baltijas jūras par aizsargājamu jūras teritoriju un nodrošināt, lai tā tiktu efektīvi pārvaldīta un samazināt barības vielu un piesārņojuma noplūdi Baltijas jūrā, lai atjaunotu ūdens kvalitāti.
Akcijas mērķis bija panākt, ka politikas veidotāji un politiķi HELCOM ministru sanāksmē, kas notiks šā gada 3.oktobrī, sāktu rīkoties un izpildītu tās saistības, par kurām ir panāktas vienošanās samilzušos vides jautājumos saistībā ar Baltijas jūru.
Uz tikšanos ar kampaņas Latvijas pārstāvjiem - VAK, savā pirmajā darba dienā bija ieradusies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola, kas apliecināja savu gatavību pievērst būtisku uzmanību Baltijas jūras vides aizsardzības un uzlabošanas jautājumiem.
Vienlaikus ar starptautiskajām prasībām, VAK iesniedza Sprūdžam astoņas nacionālās prasības. Arī šīs prasības tiks prezentētas 3.oktobra HELCOM sanāksmē, kā arī atspoguļotas virtuālajā "Baltijas jūras sāpju kartē".
VAK norāda, ka nacionālās prasības ir: izveidot starptautisku darba grupu, lai kopīgi risinātu jautājumus par Baltijas jūrā nogremdētajiem ķīmiskajiem ieročiem, palielināt valsts atbildību par lašveidīgo zivju upēm iekšzemē, novērst to piesārņojumu, aizaugumu, nārsta vietu samazināšanos, kā arī samazināt ūdens svārstības, kas notiek mazo HES darbības rezultātā. Tādejādi tiktu veikta lašveidīgo zivju dabiska atjaunošanās, nevis to mākslīga pavairošana.
Tāpat VAK lēš, ka Latvijā ir vairāk nekā 10 upes, kurās dzīvo savvaļas laši, un vairākas no šīm upēm ir ar mazu lašu populāciju. Nevienā citā no visām Baltijas Jūras reģionā esošajām valstīm nav tik liels skaits savvaļas lašu upju. Šis fakts uzliek Latvijai īpašu atbildību garantēt Baltijas laša aizsardzību. Tāpēc Latvijai ir jāuzņemas līderība vājo lašu krājumu aizsardzības jomā īstenojot pasākumus, kas vērsti uz "aktīvu apdraudētu lašu populācijas aizsardzību", kas tika apstiprināti un parakstīti 2007.gadā HELCOM Baltijas jūras rīcības plāna ietvaros, atzīmē vides aizsargi.
Tāpat VAK aicina izstrādāt un izvirzīt konkrētas prasības un atbildību lašveidīgo upju privātajiem īpašniekiem, veikt pasākumus Salacas kā lašu etalonupes statusa atjaunošanai un nojaukt Staiceles dambi uz Salacas, atbalstīt mazo, piekrastes zveju kā svarīgu vietējās kopienas pastāvēšanas iespēju, izvērst informatīvas sociālās kampaņas un palielināt valsts atbildību par Baltijas jūrā nonākošā lauksaimniecības, satiksmes, rūpniecības, municipālo notekūdeņu un kuģošanas piesārņojuma samazināšanu, kā arī, no 2014.gada kā obligātu noteikt prasību par mēslu krātuvju ierīkošanu visās fermās ar vairāk nekā piecām vienībām dzīvnieku nitrātu jūtīgajās teritorijās, un vairāk nekā 10 dzīvnieku vienības parastajās zonās Latvijā.
No ministra tiek prasīta atbildība par šo sasāpējušo jautājumu risināšanu, kā arī uzstāts, lai beidzot tiktu vērsta uzmanību arī uz vides jautājumu risināšanu.