25.septembrī Rīgas kongresu namā notika ilgi gaidītais notikums – ceturto reizi labākās Jautro un atjautīgo kluba (JAK) komandas saņēma no Nila Ušakova Mazo un Lielo mēra kausu.
Daugavpils komanda „Naša” no galvaspilsētas atkal atgriezās ar Mazo kausu. Par spēli un daudz ko citu portālam Gorod.lv pastāstīja komandas „Naša” administratori, autori un dalībnieki Aleksandrs Komarovs un Aleksandrs Grišakovs.
Apsveicam komandu „Naša” ar uzvaru! Sakiet, kā tas ir – otro reizi izcīnīt Rīgas mēra kausu?
A.G.: Protams, tā ir svarīga uzvara, un mums gribētos izcīnīt arī galveno Ušakova kausu, bet pagaidām ir svarīgi cīnīties par Mazo kausu. Jāatzīmē, ka par Mēra kausu katru gadu cīnās Augstākās līgas komandas, tostarp „Sojuz”, „Rižskije goti”. Patīkami, ka otro gadu pēc kārtas atkal ir izcīnīts Rīgas mēra kauss.
A.K.: Bijām devušies uz Rīgu, gribēdami izcīnīt šo kausu, un esam to izdarījuši. Runājot par to, ka esam ieguvuši Mazo kausu, teikšu, ka tā jebkurā gadījumā ir uzvara, jo Lielo kausu tradicionāli izcīna komandas no Augstākās līgas – šoreiz tā bija komanda „Sojuz”.
Interesanti, kas ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu? Uzstāties ir vienkāršāk vai grūtāk?
A.K.: Grūtāk, jo radīt pirmo iespaidu ir vienkārši, bet, kad esi labi uzstājies, kā tas bija pērn, grūti ir uzlabot šo priekšstatu, nevis pasliktināt to. Skatītāji gaida kaut ko vairāk, tādēļ jāmaina stils, jāgatavo jauns materiāls. Jaunām komandām ir vienkāršāk – tām jāapkopo savs labākais materiāls un spilgti jāuzstājas 5-7 minūšu laikā.
A.G.: Esam piedalījušies arī līgā „Rīga”, tāpēc nedrīkstam atkārtoties. Negribējām, lai skatītāji domātu, ka mēs varam labāk.
Jūs vairākkārt esat sacentušies ar pazīstamiem JAK spēlētājiem, sakiet, kā jums izdodas gūt uzvaru?
A.K.: Saprotams, ka tādas komandas kā „Sojuz”, „Triod i Diod” ir sagatavojuši labu materiālu, galu galā tās ir komandas, kuras mēs bieži redzam televīzijā. Viņiem ir foršs materiāls, kas liek smaidīt, protams, ar viņiem ir grūti sacensties. Tomēr mums ir savi plusi. Tas ir Ušakova kauss, mēs dzīvojam vienā valstī, esam labāk informēti par notiekošo. Piemēram, uzstājoties, prezentējām filmu „Rīgas satiksme pictures”, kurā Sarmītei Ēlertei jautāja par brauciena masku. Varam jokot par „vietējām” tēmām.
Jūs parasti ļoti asprātīgi jokojat par mūsu pilsētā notiekošo, sakiet, vai esat atraduši savu stilu, savu nišu?
A.K.: Neesam, tas nav mūsu mērķis, jo JAK ir ļoti interesanta spēle, kurā nevar uzstāties vienā tēlā. Piemēram, Augstākajā līgā ir komanda „Borci” – pirmo reizi uz viņiem bija interesanti skatīties, otrajā – nē. Manuprāt, tāpēc komandai „Rižskije goti” ir grūti – viņi nedrīkst atkārtoties, jāizdomā kaut kas jauns. Tādēļ negribam ievērot kādus rāmjus, kaut arī redaktori saka, ka labi apspēlējam sociālos jautājumus.
A.G.: Mums ir viena „problēma” – redaktori lasa mūsu numurus un paziņo, ka tie ir labi, bet mēs varam labāk. Protams, tas stimulē, virza, bet mēs esam klasiskā JAK piekritēji.
Jums priekšā ir gatavošanās līgas „Rīga” pusfinālam, vai pietiks laika arī Latgales līgas rīkošanai?
A.K.: Protams, laika ir ļoti maz, bet negribam aizmirst par Latgales līgu. Iepriekš līgas uzvarētājs saņēma balvu, kausu un Latgales līgas čempiona titulu, bet tagad mēs vēlētos dod uzvarētājam iespēju doties uz sacensībām Rīgā, t.i., piedalīties starpreģionālajā līgā.
A.G.: Tā ir vērtīga balva, ceram, ka izdosies īstenot šo ieceri. Pirmā spēle varētu notikt novembra beigās vai decembra sākumā. Gribētos pateikt jauniešiem, kurus interesē JAK, ka nav jābaidās, ja jūs vēlaties uzstāties, droši griezieties pie mums, kaut ko izdomāsim, palīdzēsim.
A.K.: Tas ir stimuls, uz komandas „Naša” piemēra var redzēt, ka nav nekā neiespējama. Vēlos piebilst, ka esam gatavi dalīties pieredzē, kā arī būsim pateicīgi pat jebkura veida atbalstu.
