1.oktobrī spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi par kompensāciju izmaksas kārtību par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, un meža īpašnieki kompensācijai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem par 2013.gadu zemes īpašnieki var pieteikties līdz 2013.gada 1.novembrim, atgādina Meža īpašnieku biedrība.
Šie noteikumi nosaka kompensācijas, kuras paredzēts izmaksāt no valsts budžeta par saimnieciskās darbības ierobežojumiem platībās, kas atrodas ārpus Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīkla – "Natura 2000".
Līdz šim meža īpašnieks varēja pieteikties uz vienreizēju valsts kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem, bet tagad meža īpašnieks varēs saņemt ikgadēju maksājumu, kura apjoms ir aprēķināts, ņemot vērā visā meža audzēšanas ciklā negūtos ienākumus no mežsaimniecības.
Noteikumi, atkarībā no saimnieciskās darbības ierobežojuma veida meža zemēs, paredz kompensāciju, aizliegta jebkāda mežsaimnieciskā darbība – 110 lati par hektāru; ja aizliegta koku ciršana galvenajā cirtē un kopšanas cirtē – 110 lati par hektāru; ja aizliegta koku ciršana galvenajā cirtē – 89 lati par hektāru; ja aizliegta koku ciršana kailcirtē – 30 lati par hektāru.
Ja aizliegta mežsaimnieciskā darbība, koku ciršana galvenajā cirtē, kailcirtē vai kopšanas cirtē, kompensāciju piešķir, ja mežaudze sasniegusi vismaz 20 gadu vecumu.
Paredzēts, ka zemes īpašnieki par saimnieciskās darbības ierobežojumiem varēs saņemt kompensāciju arī par 2013.gadu. Tādēļ attiecīgais iesniegums īpašniekam Dabas aizsardzības pārvaldei būs jāiesniedz līdz šā gada 1.novembrim.
Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks pauž gandarījumu par to, ka vismaz par šīm teritorijām šogad meža īpašnieki varēs saņemt kompensāciju, kas atbilst negūtajiem ienākumiem no mežsaimniecības. Tomēr viņš izsaka cerību, ka šīs kompensācijas tiks maksātas arī 2014.gadā un turpmāk. Budžeta krīzes dēļ, kompensāciju izmaksa tika atlikta līdz 2013.gadam.
Muižnieks norāda, ka dažādi saimnieciskās darbības ierobežojumi pastāv arī tā sauktajos saimnieciskajos mežos, kas atrodas ārpus aizsargājamām teritorijām, piemēram, ierobežojumi aizsargjoslās, kā arī kailcirtes aizliegums ozolu audzēs un citi. Taču par tiem īpašniekam kompensācija šobrīd nav paredzēta un to nevar uzskatīt par labu praksi. Principam ir jābūt vienkāršam – par vienādiem aprobežojumiem, vienādas kompensācijas, neatkarīgi no tā, kādā vārdā aizsargājamā teritorija ir nosaukta, uzsver Muižnieks. Vēlamā situācija būtu tāda, lai īpašniekam ir saprotama un pieņemama dabas aizsardzības sistēma un lai īpašnieks piedalītos dabas vērtību saglabāšanā, nevis tās klātbūtne radītu tikai zaudējumus.
Ārpus NATURA 2000 teritorijām ir 2680 hektāri mikroliegumu, 107 hektāri dabas liegumu, 72 hektāri dabas parku un 5040 hektāri dabas pieminekļu.