2013. gada 8. oktobra datums Daugavpilī iezīmējas uzreiz ar vairākiem ievērības cienīgiem notikumiem: aprit pašreizējās pilsētas varas 100 darba dienas, bet Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis šajā dienā atzīmē savu 55 gadu jubileju.
Portāls Gorod.lv nolēma atgādināt saviem lasītājiem par galvenajiem jaunā pilsētas domes sastāva lēmumiem un darbībām, kā arī dot pašiem deputātiem iespēju pastāstīt par saviem sasniegumiem šajās 100 dienās. Par to kā tautas kalpi atsaucās uz viņiem sniegto iespēju pastāstīt saviem vēlētājiem, kādus no saviem priekšvēlēšanu solījumiem viņi ir izpildījuši, mēs pastāstīsim saviem lasītājiem šīs nedēļas laikā.
Tātad atgādināsim, ka Latvijas pašvaldību vēlēšanas notika šī gada 1. jūnijā. Jūnija beigās, kad tika pabeigta balsu skaitīšana, kuru iniciēja „Mūsu partija”, visi 15 septiņu sarakstu deputāti, kuri pārvarēja 5% barjeru, parakstīja vienošanos par kopēju darbu, un 1. jūlijā notika pirmā domes sēde, kurā vienbalsīgi par pašvaldības vadītāju ievēlēja Jāni Lāčplēsi („Latgales partija”), bet par viņa vietniekiem – Jāni Dukšinski („Attīstības partija”), Pēteri Dzalbi („Sociālā taisnīguma partija”/ „Tautas kontrole”) un Dmitriju Rodionovu („Saskaņas centrs”).
Uzreiz pēc iecelšanas amatā mērs žurnālistiem paziņo, ka tuvākajā laikā notiks izmaiņas domes nolikumā un strukturālas izmaiņas, kā arī būs pietiekami daudz personāliju jautājumu. Uzsākot pienākumu izpildi, jaunā pilsētas vadība steidzas sakārtot domes struktūrvienības, kā arī izveidot jaunas komitejas un komisijas, pārskatīt vadības atbildības zonu, lai uzlabotu pašvaldības darbu.
Tai pašā laikā jaunie deputāti adaptējas savam jaunajam statusam un uzsāk aktīvu darbu. Kļūst zināms, ka Ģenerālprokuratūra ir saņēmusi iesniegumu par Daugavpilī konstatēto rupju Vēlēšanu likuma pārkāpumu faktu ar lūgumu ierosināt lietu: iesniedzēji palūdza pārbaudīt informāciju par to, ka „Latgales partijas” Daugavpils domes deputāts Boriss Ivanovs varēja būt VDK štata darbinieks. Pēc pāris nedēļām B. Ivanovs devās nosacītā atvaļinājumā uz ASV un līdz šim laikam nav atgriezies pie savu pienākumu pildīšanas.
Pirmās izmaiņas vadošajā sastāvā nelika sevi ilgi gaidīt: 10. jūlijā „Daugavpils siltumtīklu” vadītāju Valēriju Kononovu nomaina Andrejs Kuzņecovs. Vēlāk seko jauno Administratīvās un Zemes komisijas, Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas komisijas sastāvu apstiprināšana.
Jevģēnija Careva, deputāta, kurš solīja samazināt uz pusi maksu par apkuri, vadībā tiek izveidotas darba grupas, kurām dots uzdevums pārbaudīt uzņēmumus "Daugavpils siltumtīkli" un "Daugavpils ūdens". Drīzumā grupas nolēma, ka nepieciešamas papildus ekspertīzes, kam no pilsētas budžeta tika izdalīti vēl Ls 13 310.
Deputāti turpina arī citas labas lietas: viņi atbalsta bezmaksas latviešu valodas kursus, bērnu bezmaksas ēdināšanu skolās līdz 6. klasei. Vadītāji ķeras pie saimniecisko jautājumu risināšanas, tai skaitā pie skolu, bērnudārzu un ielu renovācijas, dzīvojamā fonda, nelegālās tirdzniecības autoostā jautājumiem, kā arī pie jautājumiem, kas saistīti ar DzKSU darbu. Lai stimulētu deputātus labi pildīt savus pienākumus, tiek apstiprināta jaunā tautas kalpu darba algu aprēķināšanas kārtība. Tai pašā laikā turpinās struktūrvienību vadības nomaiņa. Pēc Iekšējā audita dienesta (kuru uz laiku vadīja Vladimirs Pjaņkovskis) veiktā audita no Sociālo lietu pārvaldes vadītājas amata aiziet Svetlana Gavrilova, bet par vadītājas pienākumu izpildītāju tiek iecelta Benita Siliņa.
Augustā tika izsludināts konkurss uz Cietokšņa komandanta amatu. Citu prasību vidū pretendentam tika izvirzītas tādas prasības kā atbilstoša augstākā izglītība, darba pieredze pašvaldībā un trīs gadu darba pieredzes vadošā amatā. Pēc ilgiem atbilstoša kandidāta meklējumiem par komandantu kļūst Jānis Ostrovskis.
15. augustā pēc sanāksmes, kurā aktīvi tika apspriests DzKSU darbs, tika pieņemts lēmums atbrīvot no ieņemamā amata Daugavpils DzKSU vadītāju Andri Švirkstu, bet par uzņēmuma prokūristu tiek iecelta Vera Raģele. Drīzumā uz šo amatu tiek izsludināts konkurss, turklāt tā prasības jau nav tik nopietnas kā komandantam: šoreiz darba pieredze atbilstošajā sfērā (šajā gadījumā – apsaimniekošanā), kā arī darba pieredze pārvaldes sfērā ir fakultatīvas prasības pretendentam.
Augusta beigās Būvniecības departamenta vadītāja Svetlana Krjukova pamet darbu pēc pašas vēlēšanās, bet par vadītājas pienākumu izpildītāju tiek iecelta mēra partijas biedre Santa Pupiņa.
Tāpat Daugavpils pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā Marinas Gorkinas vietā par galveno redaktori tika iecelta Svetlana Gartovanova – vietējas televīzijas darbiniece, kura aktīvi virzīja mēra kandidatūru vēlēšanās.
Turpinās pilsētai svarīgu jautājumu risināšana. Daugavpils DzKSU uzdots izstrādāt katrai mājai savu apkalpošanas tarifu. Aktīvi ar MIL palīdzību puses apmainās ar viedokļiem par tramvaju piegādi pilsētai. Tiek pacelts jautājums par sašķidrinātās gāzes piegādi daudzdzīvokļu mājām, turklāt vicemērs pieprasa veikt iepirkuma procedūru. Pilsētnieki lasa arī ilgi gaidīto ziņu par iespējamo apkures tarifa samazinājumu, tomēr tikai no 1. janvāra un tikai par 3%, nevis 50.
2. septembrī beidzot oficiāli tiek sadalītas vicemēru atbildības sfēras. Nākamā iecelšana amatā: Mihails Kapeļušnikovs iecelts par DzKSU ražošanas tehniskās bāzes vadītāju. Pabeigts Sporta pārvaldes audits (tā rezultātus līdz pat šim brīdim pilsētas vadība nekomentē), nākamais audits – Vispārējās un profesionālās izglītības pārvaldē.
Ārkārtas dalībnieku sanāksmes gaitā par Tramvaju pārvaldes valdes locekli atkārtoti tiek ievēlēts Ēvalds Mekšs, pagaidām savā amatā strādā arī „Daugavpils ūdens” vadītājs Sergejs Selickis.
Visā laikā periodiski tiek cilāts jautājums par līguma laušanu ar „Batergo”. Sākumā pilsētas vadība saka, ka līgumu ir jālauž, pēc tam, paskaidrojot papildus ekspertīžu nepieciešamību, mērs paziņo, ka jebkuram lēmumam jābūt juridiski pamatotam. Vienā no domes sēdēm tiek noskaidrots, ka līgumu ar „Batergo” novērtēt ir pārdomājuši un uzreiz meklēs tā laušanas paņēmienus.
Pirmā neapmierinātība: deputāts Aleksandrs Samarins nobalsoja pret naudas izdalīšanu papildus ekspertīzēm. Šo faktu MIL aktīvi komentē viens no dedzīgiem līguma laušanas piekritējiem Jurijs Zaicevs. Savukārt uzņēmuma „Daugavpils siltumtīkli” vadība līdz darba grupas darba noslēgumam nenostājas nevienā pusē.
Septembra vidū dome apstiprināja 8 no 9 jaunās Vēlēšanu komisijas biedrus, bet par komisijas priekšsēdētāju iecelta domes darbiniece Anna Kokina.
12. septembra sēdē Daugavpils dome nolemj, ka neizmaksās celtniekiem naudu par skolu remonta darbu virkni, motivējot šo lēmumu ar to, ka daži darbi pēc vadības domām tiek dublēti un nevar būt apmaksāti. Oktobra sākumā tomēr izrādās, ka visiem celtniekiem nauda par veiktajiem darbiem tiks izmaksāta.
18. septembrī notiek vēl viena iecelšana amatā: par uzņēmuma „Labiekārtošana–D” vadītāju uz 4 mēnešiem kļūst Sergejs Blagoveščenskis, kurš paziņo, ka viņš tiek iecelts uz laiku un paralēli tiks izsludināts konkurss uz šo amatu. Kārtējais „Latgales partijas” cilvēks ieņem vadošo amatu Daugavpils pašvaldībā: Olga Jesse iecelta par domes lietu pārvaldnieci Jurates Kornutjakas vietā.
19. septembrī Jānis Lāčplēsis paraksta rīkojumu, kurš paredz Vispārējās un profesionālās izglītības pārvaldes reorganizāciju. Pēc skolu direktoru sanāksmes, kuri apšaubīja vēl vienas reorganizācijas nepieciešamību, mērs publiski sola koriģēt rīkojumu, kas kā patlaban tiek ziņots, nav izdarīts.
Vienas preses konferences gaitā tiek noskaidrots, ka jaunā domes vadība ir saskārusies ar to pašu, par ko kritizēja iepriekšējo vadību: ne visi celtniecības darbi notiek pienācīgi, tā iemesls ir darbaspēka trūkums.
Oktobrī beidzas termiņš, kura laikā domei bija jāizpilda Valsts kontroles prasības. Vadība ziņo, ka praktiski visas prasības ir izpildītas, bet uz Finanšu komisijas sēdi tiek izvirzīts jautājums, kas paredz „Spec ATU” daļu atsavināšanas iespēju. Sēdes gaitā deputātiem atgādina par pāris gadus atpakaļ pieņemto, bet līdz šim laikam neizpildīto lēmumu par „Latgales laiks” daļu atsavināšanu. Pēdējā brīdī lēmums par „Spec ATU” daļu pārdošanu tiek atlikts.
Joprojām nav skaidrības lietā, kas uzsākta sakarā ar līgumiem, kuri noslēgti 2009. gadā starp "Daugavpils siltumtīkli" un "Latneftegaz": KNAB nodod šo lietu Valsts policijai. Tomēr otrajā lietā, kas saistīta ar uzņēmumu „Daugavpils siltumtīkli” un skar iespējamo kukuļņemšanu, turpinās izmeklēšana, kuras gaita netiek komentēta, turklāt visi aizdomās turamie ir palaisti brīvībā.
Ar ko mūsu lasītājiem ir palikušas atmiņā pirmās 100 Daugavpils domes darba dienas? Savus viedokļus lūdzam izteikt komentāros.