Rīgas brīvostas pārvaldei (RBP) piemērotie naudas sodi, kas nu jau sasniedz kopumā 160 000 latu, iespējams, tiek uztverti kā nieks, ņemot vērā, ka Konkurences padome (KP) jau atkal pēta, vai RBP ļaunprātīgi neizmanto dominējošo stāvokli tirgū.
Nauda atrodas arī dāsnām prēmijām, kamēr pret ideju daļu ostu ienākumu novirzīt valsts budžetā, kas nestu labumu visiem Latvijas iedzīvotājiem, vērsti karsti iebildumi.
Bezgalīgais stāsts – sods pēc soda
Augstākā tiesa, izskatot RBP kasācijas sūdzību, 26.septembrī nolēmusi atstāt nemainīgu Administratīvās apgabaltiesas šā gada 7.janvārī pieņemto spriedumu, kas paredz, ka RBP jāmaksā 105 000 latu naudas sods par konkurences kropļošanu velkoņu pakalpojumu tirgū Rīgas brīvostā. Šī ir jau trešā zaudētā tiesvedība RBP laika posmā no 2009. līdz šim gadam, piemērotajiem naudas sodiem sasniedzot kopumā 160 000 latu.
Pirmo reizi 45 000 latu naudas sods RBP tika uzlikts 2009.gada martā. Toreiz KP konstatēja, ka RBP, iegādājoties velkoņus Santa un Stella un uzsākot ekonomisko darbību tirgū, bez objektīvi attaisnojoša iemesla mainīja sadarbības nosacījumus, tā radot sev nepamatotas priekšrocības attiecībā pret velkoņa pakalpojumu sniedzēju PKL Flote. RBP KP lēmumu pārsūdzēja, bet 2011.gada 1.jūlijā Augstākā tiesa to atzina par tiesisku un pamatotu.
2010.gada aprīlī par KP 2009.gada marta lēmumā papildus naudas sodam piemēroto tiesisko pienākumu nepildīšanu KP piemēroja RBP otru – 10 000 latu lielu naudas sodu. KP secināja, ka četri no sešiem piemērotajiem pienākumiem nebija izpildīti, bet divi izpildīti novēloti. Arī šajā lietā RBP KP lēmumu pārsūdzēja tiesā, un tāpat kā iepriekš, Augstākā tiesa 2012.gada jūlijā to atzina par tiesisku un pamatotu.
Trešajā RBP pārkāpuma lietā, kas tika ierosināta 2010.gada septembrī, KP un pēc tam arī Administratīvā apgabaltiesa secināja, ka RBP nepamatoti liegusi uzņēmumam PKL Floteiespēju uzsākt velkoņa pakalpojumu sniegšanu ar velkoni Marss – 1. Tāpat RBP ir izmantojusi dominējošo stāvokli ļaunprātīgi, jo nav izveidojusi taisnīgu, uz objektīviem un nediskriminējošiem nosacījumiem balstītu sadali starp velkoņu pakalpojumu sniedzējiem par to kuģu apkalpošanu, kuri nav norādījuši konkrētu pakalpojuma sniedzēju. KP arī konstatēja, ka četros gadījumos RBP nepamatoti liedza PKL Flote sniegt velkoņu pakalpojumus un desmit gadījumos ierobežoja izvēli attiecībā uz velkoņu pakalpojumu sniedzējiem Rīgas brīvostā, tādējādi nepamatoti liedzot PKL Flote sniegt velkoņu pakalpojumus pilnā apmērā, un tā vietā RBP pati sniedza velkoņu pakalpojumus. Tādējādi RBP guva personīgu labumu un kaitēja PKL Flote gan atrautās peļņas veidā, gan radot draudus zaudēt klientus, tā, piemērojot sodu. Šāda rīcība, iespējams, radīja zaudējumus arī to kuģu īpašniekiem, kuri, saskaroties ar liegumu izmantot PKL Flote pakalpojumus, bija spiesti par attiecīgo pakalpojumu maksāt vairāk Rīgas brīvostai pārvaldei, secinājusi KP.
KP šā gada maijā nolēmusi ierosināt ceturto lietu par Konkurences likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma pārkāpumu RBP un SIA Rīgas brīvostas flote darbībās pēc šā gada aprīļa AS PKL Flote iesnieguma. Minētais pants nosaka, ka jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā. AS PKL Flote vērsis KP uzmanību uz iespējamo dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu RBP un Rīgas brīvostas flotes darbībās, liedzot un kavējot uzsākt sniegt velkoņu pakalpojumus laika periodā kopš 2010.gada līdz pat šim brīdim, ar nepamatotiem ostas kapteiņa rīkojumiem un faktisko rīcību, liekot šķēršļus pakalpojumu sniegšanai Rīgas brīvostā. Šobrīd KP veic padziļinātu apstākļu izvērtēšanu. Saskaņā ar Konkurences likuma regulējumu KP būtu jāpieņem lēmums lietā sešu mēnešu laikā kopš ierosināšanas brīža, taču, ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot KP ir tiesīga pagarināt lietas izskatīšanas termiņu līdz diviem gadiem.
Lai gan jau vairāki administratīvie procesi noslēgušies ar Augstākās tiesas Senāta nolēmumiem, kuros RBP rīcība atzīta par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, RBP joprojām turpina tirgus kropļošanu, par ko liecina nesen ierosinātā lieta KP. Tas norāda vienīgi uz to, ka Konkurences likuma normu piemērošana nav pietiekama, un ir nepieciešami stingrāki mehānismi, lai atturētu RBP no ļaunprātīgas rīcības, kas turpinās jau vairāku gadu garumā. Par šādu „glābšanas mehānismu” varētu būt Krimināllikums un tajā paredzētās sankcijas par konkurences normu neievērošanu.
Krimināllikumā ir paredzētas pat ar īslaicīgu brīvības atņemšanu saistītas sankcijas par konkurences aizsardzības un veicināšanas valsts institūcijas likumīgo prasību nepildīšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valstij vai ar likumu aizsargātām citas personas interesēm. Paliek tikai atklāts jautājums par to, kādēļ acīmredzama un ar tiesas nolēmumiem vairākkārt konstatēta ļaunprātīga rīcība vēl joprojām nav nonākusi tiesībsargājošo institūciju redzeslokā, un kādēļ RBP amatpersonas bez ierobežojumiem turpina ļaunprātīgas darbības, kuru rezultāts ir ne tikai zaudējumi citām sabiedrībām, bet arī valstij.
Nodevai naudas nav, privātam autoparkam ir
Tikmēr rodas iespaids, ka iepriekšminētie naudas sodi RBP pa kabatu nav situši – prēmijas un atalgojumi pārvaldes pārstāvjiem joprojām ir dāsni, un tikai pateicoties aktīvai valsts amatpersonu rīcībai ir panākta to ierobežošana.
Tā, piemēram, šā gada jūlijā, apstiprinot ostas gada pārskatu, iespaidīga prēmija 48 075 latu apmērā automātiski pienākusies arī ostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam, kurš jau tobrīd ticis daudz kritizēts par RBP darbību. Prēmiju Loginovs saņēmis neskatoties uz to, ka šā gada pavasarī Valsts kontrole revīzijā atklājusi nelietderīgi un, iespējams, pat nelikumīgi iztērētu vairāk nekā 41 miljonu latu. RBP finanšu līdzekļi 595 000 latu apmērā nelikumīgi tērēti gan darba samaksas noteikumiem neatbilstošām prēmijām, dāvanām un veselības apdrošināšanai valdes locekļiem, gan kļūdaini aprēķinātiem pabalstiem, atvaļinājuma naudai un darba nespējas lapas naudai.
Turklāt VK par revīzijas rezultātiem ir informējusi Ģenerālprokuratūru, kuras kompetencē ietilpst noskaidrot, vai konstatētos pārkāpumus pieļāvušās RBP amatpersonas un darbinieki ir saucami pie kriminālatbildības. VK, publiskojot revīzijas rezultātus, paudusi uzskatu, ka attīstītā demokrātiskā valstī nedrīkst būt situācija, kad par tāda apmēra līdzekļu izšķērdēšanu, kāda tika konstatēta RBP, atbildīgās personas turpina ieņemt amatus, savā darbībā neko nemainot.
«48 000 latu liela prēmija Rīgas brīvostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam ir kārtējais kliedzošais apliecinājums tam, ka Latvijas ostu regulējumā un pārvaldībā steidzami nepieciešamas izmaiņas,» pēc ostas gada pārskata apstiprināšanas uzsvērusi Reformu partijas virzītā Rīgas brīvostas valdes locekle Inga Antāne.
Izmaiņas brīvostas darbinieku prēmēšanas sistēmā, nosakot, ka turpmāk darbinieks gada laikā varēs saņemt ne vairāk kā trīs prēmijas darba algas apjomā, bet brīvostas valde ar atsevišķu lēmumu par īpašiem sasniegumiem varēs piešķirt arī ceturto prēmiju, septembra vidū akceptētas Rīgas brīvostas valdē. Izmaiņas ieviestas, balstoties uz VK ieteikumiem. Brīvostas pārvaldnieka Loginova ienākumi šo izmaiņu rezultātā varētu ievērojami samazināties, jo līdz šim prēmijās viņš saņēmis vairāk nekā pamatalgā. Loginova galvenais labklājības avots ir RBP, kuras pārvaldnieka amatā viņš pērn saņēmis 124 646 latu algu, kas ir par 6 435 latiem vairāk nekā pirms gada. Savukārt Rīgas Brīvostas flotē Loginovs kā vienīgais valdes loceklis saņēmis vēl 40 348 latus, kas ir par 7 036 latiem mazāk nekā 2011.gadā. Vēl 800 latu viņš saņēmis kā Mērsraga brīvostas flotes valdes loceklis. 59 gadus vecā brīvostas pārvaldnieka pensija pērn palikusi nemainīga – no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras viņš saņēmis pensiju kopumā 23 466 latu apjomā. Rīgas brīvostas pārvaldnieks skaidrā naudā glabā 36 000 latu, savukārt viņa bezskaidras naudas uzkrājumi sasnieguši 196 084 latus. Savus uzkrājumus Loginovs glabā dažādās bankās un dažādās valūtās – viņš uzkrājis 37 137, 82 latus, no kuriem 10 000 latu uzkrāti SEB bankas atklātajā pensiju fondā, kā arī 12 769 ASV dolārus (6 946 latus) un 216 231 eiro (152 000 latu). Lielāko daļu eiro uzkrājumu – 125 000 eiro jeb 87 850 latu – Loginovs glabā Anglijas bankā HSBC, bet 46 026 eiro jeb 32 500 latu – Spānijas bankā BBVA.
Tāpat Loginovam pieder apjomīgs transportlīdzekļu parks –1993.gadā ražota vieglā automašīna Jeep, 2004.gadā ražotā vieglā automašīna MB G400 CDI un 2011.gadā ražotā vieglā automašīna BMW Mini Cooper, kas reģistrēta 2012.gadā. Papildus šiem spēkratiem Loginova lietošanā ir 2002.gada BMW X5. Brīvostas pārvaldnieka īpašumā ir arī 2002.gada motocikls Harley Davidson, divi kvadricikli – 2008.gada Kawasaki Brute Force 750 un 2011.gada Bombardier Commander 1010XT -, kā arī divi motorkuģi – 1939.gadā ražotais Colin Arhe un 2005.gadā ražotais Starfisher 8-40, Mila Primero.
Turklāt, pēc TV3 raidījuma Nekā personīga rīcībā nonākušās informācijas, Rīgas brīvosta ir gluži vai Loginova ģimenes «barotava», jo tajā darbs atradies arī RBP pārvaldnieka sievai, māsas dēlam un znotam. Loginova māsasdēls Edijs Neilands kļuvis par ostas pārvaldes meitasuzņēmuma Brīvostas flote direktora vietnieku. Šis uzņēmums pēdējā mēneša laikā nopircis trīs jaunus dienesta džipus. Ar paša auto no Loginovu dzimtas ostā brauc vienīgi pārvaldnieka znots – Toms Bērziņš, ostas vecākais būvinženieris. Par ģimenes locekļu iekārtošanu darbā pārvaldnieks nesarkst.
Katrs ostas valdes loceklis saņem algu – nepilnus 3 000 latus. Loginovs ir atsaucīgs arī pārējām valdes locekļu prasībām. Vienotības Olafam Pulkam nesen sagādāts jauns portatīvais dators un mobilais telefons. Zaļo un zemnieku Juris Vaskāns cenšas uz ostas rēķina paplašināt savu redzesloku, lai arī skaidri zināms, ka drīz viņam amats būs jāatstāj. «Viens mums, piemēram, grib braukt uz Londonu. Ne viņam te bērni ir, ne viņam sievas vai brūtes, viņš brauc uz Londonu uz kursiem, lai savu prātiņu sev paplašinātu,» stāsta Loginovs. Uz Londonu Vaskāns lidojis airBaltic biznesa klasē.
Loginovam izdevies panākt, ka osta nav tikusi pakļauta kopīgajam algu ierobežojumam. Amatpersonas statuss ir tikai valdes locekļiem, Loginovam un viņa vietniekiem. Pārējie ostas administrācijas darbinieki nav valsts amatpersonas un viņiem nav jāiesniedz ienākumu deklarācijas, vēsta raidījums.
Nesamērīgais dāsnums pret darbiniekiem nav vienīgais, pret ko iestājusies Reformu partija– tā, kā arī tās pārraudzībā esošā Ekonomikas ministrija nākusi klajā ar iniciatīvu palielināt valsts budžeta ieņēmumu daļu ieviešot ostu nodevu. Priekšlikums paredz, ka papildu maksājumus valsts budžetā veiktu nevis ostās strādājošie uzņēmumi, bet gan ostu pārvaldes no to gūtajiem ieņēmumiem. Tādējādi ostas nodevas ieviešana nekādā veidā nemazinātu Latvijas ostu konkurētspēju, bet ostu iemaksas valsts budžetā būs atkarīgas no to darba rezultātiem. Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm kopēji Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu ieņēmumi 2012.gadā bija 57,2 miljoni latu.
Tomēr atsevišķu ostu pārstāvju aktīvā iestāšanās pret ostu nodevas ieviešanu, neskatoties uz to, ka algās ik mēnesi tiek saņemti pat vairāki tūkstoši latu, rada iespaidu, ka naudu viņi daudz labprātāk ieliktu savā kabatā, nevis atvēlētu visu Latvijas iedzīvotāju labumam.
«Saskaņā ar VK atzinumu, tikai periodā no 2009. līdz 2011.gadam Rīgas brīvosta ir nepamatoti rīkojusies un izšķērdējusi 41 miljonu latu. Salīdzinājumam – lai paaugstinātu algas visiem skolotājiem par 10-20%, vai celtu algas mediķiem – gadā vajadzīgi 14 miljoni latu,» iepriekš norādījusi ekonomikas ministra Daniela Pavļuta padomniece Ilona Platonova.
Pēc viņas paustā, «šobrīd līdzīgs valsts resursu izmantotājs – valsts akciju sabiedrībaLatvijas valsts meži apsaimnieko valsts mežu platības un maksā valsts budžetā gan dividendes, gan uzņēmuma ienākuma nodokli. Pērn vesela rinda valsts kapitālsabiedrību pārskaitīja valsts budžetā 90% no peļņas. Ja šobrīd lielo ostu pārvaldes rīkotos līdzīgi kāLatvijas valsts meži, tad sabiedrības vajadzību apmierināšanai tiktu pārskaitīti gan peļņas nodoklis, gan arī daļa no peļņas, un pēc pagājušā gada datiem tie būtu aptuveni 15 miljoni latu. Kopējais tranzītbiznesa nozares apjoms Latvijā pārsniedz vienu miljardu latu gadā.» Tāpat viņa iepriekš uzsvērusi:
«Peldbaseina celiņu un Arēna Rīga privātā loža, luksusa klases automašīnas sabiedrisko attiecību speciālistiem un citiem pārvaldes vadības radiniekiem – darbiniekiem – visas šīs lietas, protams, padara daudz krāsaināku dzīvi dažiem desmitiem lielo ostu darbinieku. Un, protams, viņi uzskatīs, ka dalīties šajā visā, vai pat zaudēt «ekstras», nav tā labākā doma. Kaut arī palīdzēs padarīt kaut nedaudz labāku dzīvi vairākiem simtiem tūkstošu šīs valsts iedzīvotāju. Savs krekls vienmēr būs tuvāks.»
Arī Ekonomikas ministrijā norāda, ka «ostas savā darbības modelī pēc būtības ir pielīdzināmas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuru mērķis ir efektīva aktīvu pārvaldība un atdeves pieaugums, piemēram, dividenžu veidā. Līdz ar to arī ostu pārvaldēm ir nepieciešams sniegt atdevi jau 2014.gada valsts budžetā.»
Neskatoties uz vairāku iniciatīvas oponentu iebildumiem, 1.oktobrī valdībā atbalstītie grozījumi Likumā par ostām paredz, ka RBP, Ventspils brīvostas pārvaldei un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei valsts pamatbudžetā būs jāieskaita maksājums par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu. Līdz ar to ostu pārvaldes valsts pamatbudžetā ieskaitīs tādu pašu maksājumu, kā pašvaldības speciālajā budžetā, proti, 10% no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksām. Latvijā darbojas trīs lielās ostas – Ventspils, Rīgas un Liepājas -, kuru īpatsvars kopējā kravu apgrozījumā 2012.gadā bija 98,19%. Šīm ostām lietošanā ir nodota stratēģiska publiska infrastruktūra, par kuras izmantošanu ostas iekasē samaksu no ostas klientiem, bet par ieņēmumiem, kas gūti no šīs infrastruktūras izmantošanas un citām ostu pārvaldes darbībām, neveic ieskaitījumus vai cita veida norēķinus valsts budžetā.
Kā zināms, ieņēmumus no ostām plānots novirzīt valsts autoceļu infrastruktūras attīstībai.
Zem ārvalstu ekspertu lupas
Jāpiebilst, ka arī Eiropas Komisija rosina pārkāpuma procedūru pret Rīgas brīvostu saistībā ar tās pieņemtajiem lēmumiem velkoņu pakalpojumu tirgū. Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes locekļi joprojām nav spējuši vienoties par risinājumu saistībā ar iespējamo konkurences kropļošanu velkoņu pakalpojumu tirgū Rīgas brīvostā. Tikmēr KP un Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka ostai ir jāaizliedz nodarboties ar komercdarbību, kā tas šajā gadījumā notiek velkoņu pakalpojumu tirgū. Tāpat ir izteikts priekšlikums nodalīt kapteiņdienestu no Rīgas brīvostas pārvaldes.
Arī premjers Valdis Dombrovskis iepriekš uzsvēris, ka tā ir reāla problēma, ka Eiropas Komisija rosina pārkāpumu procedūru, jo valsts šajā procesā varot ciest zaudējumus. Viņš gan norādīja, ka pašai ostai vien būs jāsamaksā iespējamais uzliktais sods.
Turklāt pētījumu par Latvijas ostu darbu un konkurētspēju veic arī Pasaules banka. Vienlaikus jaunākie statistikas dati rāda, ka Latvijas ostu apgrozījums krīt. Tas pats notiek ar konkurētspējas indeksu. Kā galvenos trūkumus ostu pārvaldībā Pasaules bankaseksperti min analīzes neesamību par konkurējošo ostu darbību, termināļu darbības efektivitāti un kravu plūsmām. Pasaules bankas ekspertu sagatavotā starpziņojuma prezentācijā tika atzīts, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijas ostas ir zaudējušas zināmu tirgus daļu savā reģionā: no 37% – 2000.gadā līdz 21 % -2012.gadā.
Tāpat analītiķi īpašu uzmanību veltījuši ostu teritoriju izmantošanai, norādot, ka pašlaik zemes iznomāšana notiek necaurskatāmi, netiek rīkoti atklāti konkursi un nav noteikti zemes izmantošanas kritēriji un minimālās aktīvās darbības prasības. Lai panāktu uzlabojumus ostu darbībā, Pasaules banka jau tagad iesaka veikt izmaiņas ostu pārvaldības sistēmā, nodrošināt caurskatāmu ostu zemes iznomāšanu, rīkot atklātus konkursus par zemes nomu un veikt termināļu darbības monitoringu, noskaidrojot, vai to darbība atbilst sākotnēji norādītajiem mērķiem.