Būdams tranzīta ceļš Tuvo Austrumu valstīm, Austrumeiropas un Centrāleiropas reģions, tostarp Latvija, ir īpaši sensitīvs saistībā ar zagto mākslas priekšmetu noieta tirgu.
Latvijā visvairāk zagtie mākslas priekšmeti ir ikonas un svētbildes no baznīcām. Savukārt neviens valsts vai pašvaldību mākslas muzejs līdz šim nav sniedzis informāciju par pazudušiem vai nozagtiem mākslas darbiem, liecina Interpola rīcībā esošā informācija.Interpola Ģenerālsekretariāta Mākslas darbu nodaļas pārstāvis Fabricio Panone laikrakstam Diena norāda, ka nozagto mākslas priekšmetu atgūšanu kavē tas, ka atšķirībā no narkotikām vai ieročiem tirdzniecība ar mākslas priekšmetiem ir pilnībā likumīga.
Izņēmums ir vien mākslas priekšmeti, kuriem ir noteikts aizliegums par izvešanu no valsts. Tādēļ pats svarīgākais ir mākslas darba pircējam spēt identificēt, vai piedāvātais priekšmets nav zagts. Šim nolūkam Interpols izveidojis publisku pazudušo un nozagto mākslas priekšmetu datubāzi, kurā līdztekus aprakstiem ir arī attēli. Lai gan pašlaik šajā datubāzē ir 42 000 mākslas priekšmetu no 125 valstīm, Latvija tajā ievietojusi vien 67 nozagtus mākslas objektus – 44 ikonas, vairākas gleznas no privātkolekcijām, vienu šaujamieroci un vienu juvelierizstrādājumu.
Valsts policijas Interpola Latvijas nacionālās nodaļas priekšniece Indra Pulka uzsver, ka mākslas priekšmetu kontrabanda vienmēr ir saistīta ar organizēto noziedzību un bieži arī ar narkotiku un ieroču tirdzniecību. «Mākslas darbu kontrabandai ir ļoti augsta peļņa. Tās apkarošana ir sarežģīta, un tajā tiek izmantoti gan slepenie aģenti, gan privātpersonu sarunu noklausīšanās,» skaidro Pulka.