Šā gada septembrī Ķīna importējusi vairāk naftas nekā ASV, tādējādi kļūstot par lielāko melnā zelta patērētāju pasaulē.
Saskaņā ar ASV Enerģētikas Informācija administrācijas aplēsēm, septembrī Ķīna vidēji dienā patērējusi par 6,3 miljoniem barelu naftas vairāk nekā saražojusi pati. Salīdzinājumā – ASV patērējusi par 6,24 miljoniem barelu naftas vairāk nekā dienā saražojusi.
ASV Enerģētikas Informācijas administrācija uzskata, ka šāda tendence turpināsies, un Ķīna savu pārsvaru kā lielākā pasaules naftas importētāja nākamgad vēl vairāk palielinās. «ASV ir piedzīvojusi radikālas izmaiņas [naftas] ražošanā un piegādē. Šīs izmaiņas saglabāsies arī ilgtermiņā,» sacīja enerģētikas tirgus eksperts Deivids Goldvins.
Pēdējo piecu gadu laikā ASV veikusi nozīmīgas investīcijas slānekļa naftas un gāzes apgūšanai. Pateicoties slānekļa apguves bumam, par 40% kopš 2008. gada pieaugusi šķidrā kurināmā ieguve ASV, sasniedzot 12,2 miljonus barelu dienā. Saskaņā ar ASV Enerģētikas Informācijas administrācijas aplēsēm, šī tendence turpināsies, vēl šogad sasniedzot 13,2 miljonus barelu dienā.
Vienlaikus samazinājies arī ASV pieprasījums pēc naftas. Pēdējo piecu gadu laikā tas krities par 4%, sasniedzot aptuveni 18,7 miljonus barelu dienā šogad. Par iemeslu tam kalpojis kritums automašīnu izmantošanā, kā arī degvielu taupošu tehnoloģiju plašāka izmantošana. Analītiķi prognozē, ka ASV slānekļa bumam turpinoties, vēl vairāk pieaugs šīs valsts pašas saražotā šķidrā kurināmā īpatsvars.
Tajā pašā laikā pieprasījums pēc naftas Ķīnā audzis par 40%, sasniedzot 10,7 miljardus barelu dienā. Par 10% līdz 4,46 miljoniem barelu dienā palielinājušies arī Ķīnas naftas ieguves apjomi.