Lūdzot rast risinājumu uzņēmumu dzīvotspējas apdraudējumam, par kādu ir uzskatāms uz 1. lasījumu Saeimā virzītais likumprojekts Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums (SEN), 28 koģenerācijas staciju vadītāji ar atklātu vēstuli vērsušies gan pie vietējās varas pārstāvjiem, gan Eiropas Savienības atbildīgajām institūcijām.
Kā norāda vēstules autori, vairāk nekā 90% Latvijas biogāzes koģenerācijas stacijas, kas sniedz iespēju zemnieku saimniecībām un uzņēmējiem efektīvāk izmantot lauksaimniecības blakusproduktus, kā piemēram, kūtsmēslus, salmus, pārtikas produktu ražošanas atkritumus, un ražot no tiem elektroenerģiju, ir tapušas ar ES atbalstu. Atbalsta saņēmējiem ir bijusi jāizpilda virkne nosacījumu, kuri ir jāievēro arī noteiktu laiku pēc projekta īstenošanas, tajā skaitā ir jāpierāda uzņēmuma ekonomiskā dzīvotspēja. Tai jāatbilst vairākiem tehniskiem un finansiāliem rādītājiem. Ja šīs prasības netiek ievērotas, iestāde, kas koordinē atbalsta saņemšanu - Lauku atbalsta dienests, ir tiesīga pieņemt lēmumu par izsniegtā atbalsta atgūšanu.
Bažas par sekām pauž visi vēstuli parakstījušie uzņēmēji. Z/s Līgo īpašnieks Jānis Vinters atzīst, ka, ieviešot SEN 10 % apjomā uz bruto ieņēmumiem, uzņēmumi vairs nespēs pildīt dzīvotspējas kritēriju, kas ir svarīgs nosacījums ES atbalsta saņemšanai. «Tas var draudēt ar saistību nepildīšanu un Lauku atbalsta dienests var prasīt atmaksāt izsniegto finansējumu, kas mērāms miljonos,» tā Līgo īpašnieks. Viņš, veidojot biogāzes ražotni un investējot miljonus, rēķinājies ar prognozējamību nozarē, bet plānotās izmaiņas likumos par to neliecina.