Tas nozīmē, ka, piemēram, Uzņēmumu reģistram, pirms reģistrēt kādā adresē komersanta juridisko adresi, būtu jāpārliecinās, ka īpašnieks to nav aizliedzis.
Turklāt ministrijai arī jāatrod risinājums, kas ļautu īpašniekiem bezstrīdus kārtībā izdeklarēt no sava īpašuma personas, kas tur deklarējušās bez viņa piekrišanas.
Līdz nākamā gada 1. jūlijam jāsagatavo arī Dzīvesvietas deklarēšanas likuma grozījumi, kas noteiktu, ka personas savu dzīvesvietu var elektroniski deklarēt tikai dzīvojamās ēkās un telpu grupās, bet dzīvesvietas deklarēšana nedzīvojamās telpās, piemēram, dārza mājiņās, var tikai klātienē. Turklāt šādos gadījumos personai, kas deklarē savu dzīvesvietu nedzīvojamā ēkā, būs jāpierāda, ka šajā ēkā ir iespējams dzīvot un cilvēks tur patiešām dzīvo.
To pirmdien, diskutējot par Iekšlietu ministrijas sagatavoto ziņojumu par problēmām dzīvesvietas deklarēšanas jomā, nolēma Ministru kabineta komiteja.
Jautājums par to, kā novērst nepatiesu ziņu uzrādīšanu, deklarējot dzīvesvietu, ir valdības un pašvaldību uzmanības lokā jau vairākus gadus. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati gan liecina, ka nepatiesas dzīvesvietas deklarēšana nav īpaši izplatīta – gadā tiek konstatēti ap 100 – 200 gadījumi, kad deklarējot dzīvesvietu, personas sniegušas nepatiesas ziņas, valdības komitejas sēdē pauda PMLP vadītāja vietnieks Jānis Citskovskis, piebilstot, ka nepatiesi deklarēto dzīvesvietu īpatsvars sasniedz vien nieka 0,14% no kopējā deklarēto dzīvesvietu skaita.