Pērn graudaugu sējumos izmantotas 598 tonnas pesticīdu jeb 1,04 kilogrami vidēji vienam sējumu hektāram. Savukārt rapša platībām izmantotas 181,3 tonnas pesticīdu jeb vidēji 1,54 kilogrami vienam sējumu hektāram.
Apsekojuma rezultāti parāda, ka visintensīvāk augu aizsardzības līdzekļus graudaugiem lietoja ziemas kviešu audzēšanai – 1,51 kg pesticīdu (darbīgās vielās) vienam sējumu hektāram. Ziemas miežu sējumos izmantoti 1,41 kg, vasaras kviešu laukos – 0,89 kg pesticīdu vienam sējumu hektāram. Ziemas un vasaras rapša sējumos šis rādītājs sasniedzis 1,75 kg un 1,29 kg vienam hektāram. Auzu, griķu un graudaugu mistru sējumos pesticīdu izlietojums vienam sējumu hektāram bija ievērojami mazāks, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
Saimniecībās ar lielāku graudaugu kultūru un rapša sējumu platību vidēji vienam hektāram izmantoja vairāk pesticīdu, īpaši ziemas un vasaras kviešu un ziemas rapša sējumos.
Graudaugu un rapša sējumos visvairāk ir lietoti herbicīdi – attiecīgi 41,8% graudaugu sējumos no graudaugiem izlietotajiem pesticīdiem, rapša sējumos – 77,4%. Lietoto insekticīdu īpatsvars kopējā pesticīdu daudzumā graudaugu sējumos veidoja 4,1% un rapša platībās – 3,7%. 34,6% no graudaugu sējumos izmantotajiem pesticīdiem bija augu augšanas regulatori, kas vienam sējumu hektāram visvairāk tika izmantoti ziemas kviešu un rudzu sējumu platībās.
Pesticīdu tirgū ienākot arvien jaunām vielām ar mazāku svaru un mazu lietošanas devu vienam hektāram, bet iespējamību radīt ievērojamu apdraudējumu videi un atsevišķām vides sfērām (gruntsūdeņi, virszemes ūdeņi, augsne, bišu kolonijas u.c.), nepieciešama un apkopota statistika par katru izmantoto darbīgo vielu.
Graudaugu un rapša sējumos 2012.gadā lietotas 99 nosaukumu darbīgās vielas, bet tikai septiņas no tām veidoja 70% no izlietoto darbīgo vielu kopējā svara.
Visplašāk pielietotā darbīgā viela bija nezāļu iznīcināšanas līdzeklis glifosāts (herbicīds), kas ietilpst daudzu augu aizsardzības līdzekļu sastāvā – 18,2 % no kopējā graudaugu un rapša sējumos izmantoto pesticīdu daudzuma. Augu augšanas regulators hlormekvāta hlorīds veidoja 22,6% no kopējā graudaugiem un rapsim izlietotā darbīgo vielu daudzuma, bet herbicīdi MCPA un metazahlors attiecīgi 9,7% un 9,4%, fungicīds tebukonazols – 4,4%, insekticīds dimetoāts – 3,0% un herbicīds dimetahlors – 2,5%.