Nākamā gada valsts budžeta likumprojektu Ministru kabinets ir sagatavojis, nosakot par prioritāti sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanos, norāda finanšu ministrs Andris Vilks.
2014.gada budžetā darba spēka nodokļu izmaiņas paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes saglabāšanu 2013.gada līmenī, savukārt gan darba ņēmēja, gan darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazināšanu kopā par 1%.Vienlaicīgi palielinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa mēneša neapliekamo minimumu no 64 eiro (45 latiem) līdz 75 eiro (52 latiem) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošu personu no 114 eiro (80 latiem) līdz 165 eiro (115 latiem), portālu BNN informē Finanšu ministrija.
«Valdība ir spējusi nodrošināt ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un fiskālās disciplīnas ievērošanu. Tāpat budžets ir pamatots arī ar Nacionālajā attīstības plānā noteikto – paredzot līdzekļus nākotnes investīcijām, kā arī sekmējot valsts līdzsvarotu un solidāru attīstību. Jāatzīmē, ka 2014.gadā tiek prognozēts vēl iepriekš nebijis Kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu investīciju apjoms, jo, noslēdzoties 2007.-2013.gada plānošanas periodam, tiek plānota īpaši intensīva projektu īstenošana, kā arī papildus plānots ātrāk uzsākt atsevišķu 2014.-2020.gada plānošanas perioda aktivitāšu un projektu īstenošanu,» skaidro ministrs.
Ņemot vērā, ka Latvija ar 2014.gada 1.janvāri pievienojas eirozonai, šis ir pirmais valsts budžets, kas sagatavots eiro valūtā. «Latvijas pievienošanās eirozonai būs ļoti nozīmīgs notikums visiem iedzīvotājiem, jo Latvija ir viena no tām valstīm, kas pārliecinoši izpilda visus kritērijus, lai nodrošinātu kvalitatīvu un ilgtspējīgu valsts attīstību. Tāpēc vēlos teikt paldies ikvienam mūsu valsts iedzīvotājam par kopīgo darbu, lai sasniegtu šādus rezultātus un kopīgi izkļūtu no ekonomiskās krīzes. Šobrīd ar savu ekonomisko rādītāju izpildi ieņemam stabilu Māstrihtas kritēriju goda pjedestāla pirmo vietu starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, taču ir būtiski saglabāt pragmatisku nostāju, neļauties maldīgam populismam un noturēt stabilu fiskālo politiku. Latvijas pievienošanās eirozonai nodrošinās straujāku ekonomikas izaugsmi un labklājības pieaugumu mūsu valstī, kā arī labākus nosacījumus uzņēmējdarbībai un prognozējamāku makroekonomisko vidi jau no 2014.gada 1.janvāra,» teic ministrs.
Valsts konsolidētā budžeta deficīta līmenis atbilstoši naudas plūsmai ir paredzēts 0,6% procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt konsolidētā kopbudžeta (kopā ar pašvaldībām) ieņēmumi 2014.gadam ir plānoti 8,58 miljardu eiro (sešu miljardu latu) apmērā, bet izdevumi 8,75 miljardi eiro, līdz ar to konsolidētā kopbudžeta deficīts pēc naudas plūsmas tiek prognozēts 0,17 miljardi eiro jeb 0,7 procenti no IKP.
Finanšu ministrija plāno, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2014. – 2016.gadam nepārsniegs Konverģences programmā noteiktos griestus: 2014.gadā 0,9% no IKP; 2015.gadā 0,9% no IKP un 2016.gadā 0,8% no IKP (pēc Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas metodoloģijas).
Saskaņā ar vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2014. – 2016.gadam, nākamgad ekonomikas izaugsme tiek plānota 4,2% apmērā, bet turpmākajos gados 4,0% apmērā no IKP.
«Valsts tautsaimniecības attīstību vidējā termiņā līdzīgi kā iepriekšējos gados nozīmīgi ietekmēs ārējās vides turpmākā attīstība. Neskatoties uz pēdējo mēnešu pozitīvajiem datiem, atsevišķu eirozonas valstu finanšu ilgtspēja joprojām tiek apšaubīta un lielākajā daļā valstu nepieciešami turpmāki fiskālās konsolidācijas pasākumi. Tādējādi situācija Eiropā saglabājas nestabila, kā rezultātā šis vienlaikus ir nozīmīgākais gan pozitīvais, gan negatīvais risks Latvijas ekonomikas attīstībai,» uzsver Vilks.
Pēc viņa teiktā, nākamā gada budžets satur ļoti nozīmīgus un Latvijas sabiedrībai vajadzīgus lēmumus izglītības, veselības, kultūras, satiksmes un sociālās aizsardzības jomās. Piemēram, no nākamā gada valdība piešķir papildu finansējumu skolotāju, medicīniskā personāla un citu publiskā sektorā strādājošo algu palielināšanai. Līdzekļi piešķirti arī ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu rindu mazināšanai, autoceļu sakārtošanas programmai 2014. – 2020.gadam, kultūras telpas attīstībai, elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības nodrošināšanai, kā arī vairumam citu nozīmīgu lietu.
«Risinot demogrāfijas problēmjautājumus, 2014.gada budžetā ir paredzēti vairāki atbalsta pasākumi. Vecāku pabalsta minimālais apmērs un Bērna kopšanas pabalsta apmēru līdz bērna 1,5 gada vecumam paredzēts paaugstināts līdz 170 eiro (119 latiem), kā arī plānots noteikt jaukta Vecāku pabalsta un Bērna kopšanas pabalsta sistēmas ieviešana, tāpat ar nākamā gada 1.janvāri straujāk tiks palielināts valsts uzturlīdzekļu apmērs, nosakot to 101 eiro (71 lata) apmērā par bērnu 0-7 gadu vecumā un 111 eiro (78 latu) apmērā par bērnu 7-18 gadu vecumā. Savukārt ar nākamā gada 1.septembri plānots, ka valsts apmaksā brīvpusdienas arī 3.klases skolēniem, kā arī tiek palielināta valsts dotācija 1.-3.klases skolēnu brīvpusdienām no 1,14 eiro līdz 1,42 eiro,» tā Vilks.
Pēc viņa sacītā, valdība arī plāno papildu finansējumu ēku energoefektivitātes uzlabošanas pārejas risinājumiem, nodrošinot uzsāktās aktivitātes ēku energoefektivitātes jomā turpināšanu starp plānošanas periodiem ar mērķi īstenot dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu, tādējādi nodrošinot mājokļu siltināšanas nepārtrauktību.
Tāpat kā iepriekšējā gadā, arī nākamgad valdība turpinās reģionāli sabalansētu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pašvaldībām, būtisku atbalstu sniedzot pašvaldībām ar ierobežotākajiem finanšu resursiem – četrām republikas pilsētām – Daugavpilij, Rēzeknei, Jēkabpilij un Liepājai, kā arī 91 novada pašvaldībai.
2014.gadā ikvienai pašvaldībai tiks garantēta aizņēmumu un galvojumu pietiekamība prioritāro mērķu īstenošanai, turpinot fiskāli atbildīgu pašvaldību uzņemto saistību politiku. Nākamajā gadā pašvaldībām tiks paplašināti aizņēmumu mērķi, un Finanšu ministrija rosina atļaut pašvaldībām aizņemties no ceļu un ielu investīciju projektiem, kas ir resursu ietilpīgs mērķis.
«Pašvaldību nodokļu ieņēmumi 2014.gadā jau sasniegs 99% no 2008.gada nodokļu ieņēmumiem, kamēr valsts budžeta nodokļu ieņēmumi būs nedaudz zemākā līmenī. Valdības piedāvātais risinājums 2014.gadā pašvaldībām nodrošina būtiskus budžetu pieaugumus un finanšu resursus attīstībai, 97% pašvaldību budžeta ieņēmumu pieaugums ir no 5 līdz 20%,» teic Vilks.
«Lai Latvijas tautsaimniecība varētu atgriezties pie ilgtspējīgas un kvalitatīvas izaugsmes un noturēt pirmās pozīcijas visā Eiropas Savienībā, valdība plāno arī turpmāku darbu pie sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanas, nodarbinātības veicināšanas un darba produktivitātes celšanas, aizvien veicinot inovāciju ienākšanu Latvijas ekonomikā. Tāpēc nedrīkst apstāties pie sasniegtā, bet ir jāturpina darbs, lai nodrošinātu labklājības pieaugumu mūsu iedzīvotājiem,» akcentē finanšu ministrs.
BNN jau rakstīja, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūgusi parlamentu ceturtdien, 17.oktobrī, lemt par 2014.gada valsts budžeta projekta izskatīšanu pirmajā lasījumā.