"Baltkrievijas universālā preču biržas" pārstāvis Latvijā Andris Spūlis detalizēti pastāstīja par Līvānu novada uzņēmēju iespējām iesaistīties tirdzniecībā ar Baltkrieviju, izmantojot Baltkrievijas universālo preču biržu, informē Līvānu novada portāls.
"Baltkrievijas universālā preču birža" ir reģionā lielākā preču elektroniskās tirdzniecības platformā, caur kuru tiek tirgoti (imports/eksports) kokmateriāli, metāls, lauksaimniecības produkcija, celtniecības materiāli un rūpniecības produkcija. Biržai ir deleģēta Baltkrievijas valsts iepirkumu organizēšanu caur elektronisko Biržas platformu, kas ļauj ārvalstu uzņēmumiem piedalīties iepirkumos on-line sistēmā.
2012.gadā Biržā veikto darījumu kopējais apjoms bija 1,5 miljardi EUR, šogad tiks sasniegts 2 miljardu EUR apjoms. Pēc darījumu apjomiem Latvijas uzņēmumi pēc biržas darījumu apjoma ir trešajā vietā pēc Polijas un Krievijas. No Latvijas Biržā tirgojas vairāk nekā 180 uzņēmumi.
Vairāk informācijas uzņēmējiem sniegs „Baltkrievijas universālā preču biržas" pārstāvis Latvijā SIA „Business support services”, Andris Spūlis. Tālr. +371-22025857, e-pasts: andris.s@bizservices.lv
Savukārt „Krājaizdevu apvienības” pārstāvis Inesis Feiferis stāstīja par krājaizdevu sabiedrību darbības principiem. Krājaizdevu sabiedrības ir finanšu kooperatīvi, kam darbības mērķis nav peļņas gūšana, bet gan biedriem izdevīgu pakalpojumu piedāvājums. Arī Eiropas Padome atzinusi, ka reģionu attīstībā finanšu kooperatīvi spēlē ievērojami nozīmīgāku lomu par komercbankām. Veiksmes pamatā ir kooperācijas principi – tikai kooperatīva biedri var noguldīt naudu savā krājaizdevu sabiedrībā un tikai biedri var saņemt aizdevumu.
Tādējādi veidojas kopiena, kurā tiek kreditēti tie, kuri ieguvuši vietējo cilvēku uzticību un cieņu, un atbalstu attīstībai saņem tās nozares, kuru esamību pieprasa vietējā sabiedrība. Daudzās Eiropas valstīs, piemēram, Lietuvā, Polijā, Vācijā, u.c., finanšu kooperatīvi apvienojas un piedāvā saviem biedriem tādus pašus pakalpojumus kā komercbankas – internetbanku, maksājumu kartes, bankomātus, aizdevumus, norēķinus utt.
Krājaizdevu sabiedrības pazina jau cara laikos – 1913.gadā Latvijā darbojās 236 krājaizdevu sabiedrības. 1940 gadā to skaits bija jau 634 un tās apgrozīja 113 miljonus latu. Mūsdienās Latvijā aktīvi darbojas 32 krājaizdevu sabiedrības ar kopējo kapitālu 14 miljoniem latu. Krīzes gados tieši krājaizdevu sabiedrības spēja pasargāt vietējos cilvēkus no bankrota, sniedzot finansiālu atbalstu.
„Kas kontrolē mūsu naudu, tas kontrolē mūsu dzīvi,” sacīja Inesis Feiferis, argumentējot to, kāpēc pašiem Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu veidot nacionālo finanšu sistēmu, ar kuras palīdzību kreditēt tieši uzņēmējdarbību Latvijā.
Ar laiku ir mērķis izveidot Latvijas kooperatīvo banku, kuras īpašnieki būtu krājaizdevu sabiedrības no visas valsts.
Krājaizdevu sabiedrību biedri var būt fiziskas personas (tā tas ir vairākumā gadījumu), juridiskas personas, kā arī pašvaldības. Minimums ir 20 biedri un minimālais sabiedrības kapitāls pēc 1.javāra nedrīkstēs būt mazāks par 2500 eiro. Tomēr, lai sabiedrība stabili darbotos kapitālam vajadzētu sasniegt vismaz 10 000 eiro.
Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem, arī uz krājaizdevu sabiedrības noguldītājiem attiecas garantiju fonda finanšu garantijas.
Interese par krājaizdevu sabiedrību veidošanu Latvijā ir, šogad tādas nodibinātas Ķekavā un Cēsīs. Daudzās Eiropas valstīs finanšu kooperatīvi jeb krājaizdevu sabiedrības nodrošina būtisku daļu kredītresursu un citu finanšu pakalpojumu pieejamību, jo sevišķi reģionos. Latvijā lielākā reģionālā krājaizdevu sabiedrība “Allažu Saime” darbojas Siguldas novadā.
„Krājaizdevu apvienība” un I.Feiferis, kurš ir bijušais Hipotēku bankas prezidents, šobrīd bez maksas konsultē aktīvus Latvijas cilvēkus par iespējām šādas sabiedrības dibināt, palīdz tām saņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licences, nokārtot dokumentus.