Tas ir izskaidrojams ar cilvēka domu materializāciju. Negatīvās atmiņas padara cilvēkus par „smagākiem” sākumā viņa paša sajūtās, bet pēc tam arī reālajā dzīvē. Atmiņas par sliktu un netaisnīgu rīcību, savas vainas sajūta gulstas kā slogs uz viņu sirdsapziņu.
Cilvēka psiholoģiskais stāvoklis ietekmē viņa fizisko pašsajūtu un pat ķermeņa svaru. Iepriekš par to aktīvi ziņoja psihologi. Tagad Prinstonas universitātes zinātnieki veica īstu zinātnisku eksperimentu un pierādīja praksē augsto cilvēka garīgā un miesas stāvokļa sakarību, – vēsta news.siteua.org.
Zinātnieku veiktajam eksperimentam bija četras daļas. Pirmajā etapā tajā piedalījās 153 cilvēki. Vairāk nekā 50% eksperimenta dalībnieku bija sievietes. Visus dalībniekus sadalīja 3 grupās: 2 eksperimentālās un 1 kontroles grupa. Dalībniekiem tika izvirzīts uzdevums: sākumā atcerēties savu labo rīcību, bet pēc tam slikto, analizēt savas sajūtas abos gadījumos. Kontroles grupa izpildīja šo uzdevumu apgrieztā secībā.
Rezultātu interpretācijai tika izmantota 11 punktu skala. Vienu punktu saņēma tas, kurš domās jutās „vieglāks” nekā parasti, 6 punktus – bez izmaiņām, 11 punktus – „smagāks”. Pētījuma rezultāti parādīja, ka „smagāki” kļuva cilvēki ar savas vainas apziņu.
Iegūto rezultātu pārbaudei Prinstonas universitātes zinātnieki veica online testēšanu. Cilvēkiem bija jāapraksta savu tuvinieku labo un slikto rīcību, kā arī visas radušās sajūtas. Pētījuma rezultāti bija analoģiski.
Nevis pierādija, bet ir pierādījuši