Jau tika ziņots, ka par tranzīta nozari atbildīgā ministrija visnotaļ kritiski attiecās pret Reformu partijas prasību no nākamā gada ieviest "ostu nodokli". Tagad ministrija piedāvā "ostu nodokli" ieviest tikai no aiznākamā, tas ir, 2015. gada 1. janvāra.
Atbilstoši ministrijas priekšlikumam, ostu peļņa, kas palikusi to rīcībā pēc nepieciešamo investīciju finansēšanas, jādala divās daļās - puse no peļņas ostām būtu jāieskaita valsts, bet otra puse - pašvaldības budžetā.
"Satiksmes ministrija apzinās ostu nepieciešamību pēc attīstības un tas prasa būtisku investīciju ieguldījumu infrastruktūras attīstībā, tādējādi jauns apgrozījuma nodoklis konkrētiem ostu sniegtajiem pakalpojumiem būtiski sadārdzinās pārkraušanas tarifus un padarīs Latvijas tranzīta koridoru mazāk konkurētspējīgu attiecībā pret mūsu konkurentiem - Krieviju, Igauniju un Lietuvu. Tāpēc SM piedāvātais variants paredz stimulēt ostu darbības efektivitāti," uzsver satiksmes ministrs Anrijs Matīss.
Saeima, skatot 2014. gada valsts budžeta paketi pirmajā lasījumā, ceturtdien atbalstīja citu "ostu nodokļa" ieviešanas variantu. Tas paredz, ka Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldēm valsts pamatbudžetā jāieskaita maksājumi par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu un to apmērs ir tikpat liels, kā maksājumi pašvaldību budžetos. Proti, ostām arī valsts budžetā būtu jāiemaksā 10% no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas tiek ieskaitīti pašvaldības speciālajā budžetā.
Valsts budžeta ieņēmumus no "ostu nodokļa" paredzēts izmantot valsts autoceļu infrastruktūras attīstībai.