2014. gadā apritēja 10 gadi kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā, kas bez šaubām ir ievērojams laika periods, pirmkārt, mūsu valsts iedzīvotājiem. Kas šajā laikā mainījās vienkārša mietpilsoņa dzīvē?
Dalīties ar saviem novērojumiem portāls Gorod.lv palūdza ekonomistu Teodoru Bikovski.
„Saskaņā ar oficiālās statistikas datiem mājsaimniecību izdevumu struktūrā pieauga komunālo pakalpojumu, transporta un medicīnas izdevumu īpatsvars. Pilsētas iedzīvotājiem šis pieaugums sastādīja 3%, kas nenozīmīgi atšķiras no vidējā valstī. Latgalē ir raksturīga tāda pati dinamika kā kopumā Latvijā. Šāda veida tendenci, izņemot medicīnu, nosaka energoresursu cenu pieaugums un tam atbilstošs komunālo pakalpojumu tarifu pieaugums.
Var atzīmēt, ka Latgales iedzīvotāji nedaudz vairāk tērē preču iegādei nekā pakalpojumu apmaksai, tomēr kopējā valsts izdevumu daļas samazināšanās tendence ir izteikta arī šeit.
Līdz ar to statistika rāda, ka izdevumu apjoms naudas izteiksmē 10 gados Latvijā kopumā praktiski pieauga 2 reizes, bet Latgalē – 2,5 reizes.
Latgalē darba alga sastāda apmēram 70% no vidējās valstī. Šajā 10 gadu periodā šis rādītājs Latvijā pieauga par 176%, bet Latgalē – par 167%.
Daugavpils no Latgales statistikas īpaši neizceļas – darba algu līmenis ir augstāks nekā reģionā nedaudz – apmēram par 10%. Citiem vārdiem var teikt, ka tendences ir palikušas praktiski nemainīgas. Uz patēriņa cenu izmaiņu līmeņa fona (180,4% pret bāzes 2000. gadu) statistika neuzrāda negatīvas izmaiņas reģionā. Pēdējo 10 gadu laikā iedzīvotāju izdevumi pieaug ātrāk nekā ienākumi, ko var novērtēt divējādi – no vienas puses, nosliece tērēt naudu ietekmē zināmu stimulējošo iedarbību uz tirgiem, no otras puses, uzkrājumu līmeņa samazinājums kopā ar raksturīgo izdevumu struktūru liecina par labklājības līmeņa samazināšanos. Citiem vārdiem runājot, iedzīvotājiem ir vairāk naudas, bet tā tiek tērēta ātrāk.
Vēl viens notiekošā izskaidrojums ir saistīts ar to, ka tiek tērēta nenopelnītā nauda, t.i., nauda, kuru rezidenti nenopelnīja Latvijā. Daugavpilī un Latgalē darba migrācijas apjomi ir nedaudz lielāki nekā vidēji valstī, kas ir likumsakarīgi.
Jautājums, protams, ir plašs un daudzpusīgs – jāņem vērā ne tikai to, ka no dalības Eiropas Savienībā mēs saņemam gan noteiktus plusus, gan mīnusus, kā arī to, ka pasaules ekonomikā šajā laikā ir notikušas nopietnas izmaiņas – vispirms jau negatīvas. Daudzu gadu garumā Latvija realizēja makroekonomisko politiku, kas bija vērsta uz iestāšanos ES, bet pēc tam – uz eiro ieviešanu. Uz to tika vērsta valsts gan monetārā, gan budžeta politika, un šie procesi sakrita ar pasaules ekonomisko krīzi. Ir acīmredzams, ka Latvijas situācijā zināmiem pasaules procesiem uzslāņojās vēl eiro ieviešanas process, kas varēja pastiprināt krīzes ietekmi. Piemēram, energoresursu cenu pieaugums pasaulē, „pievienojoties” ES migrācijas tendencēm, būtiski maina vietēju uzņēmēju izdevumu līmeni, ko, no otras puses, kompensē Eiropas nauda, kura tiek izdalīta inovatīvajām izstrādnēm un infrastruktūras attīstībai. Pēc tam viennozīmīgi var runāt par izmaiņām, kuras var saskatīt iedzīvotāji.
Domāja, runājot par to, kas šajos 10 gados ir noticis Latvijā kopumā un tieši Daugavpilī, tad uzreiz jāatzīmē, ka mainījās darba tirgus jēdziens. Tā, ja agrāk mēs bijām valsts ar Latvijas darba tirgu, tad tagad valsts atrodas Eiropas darba tirgū, kas būtiski mainīja vispirms jau darba algas sadalījumu, darbaspēka potenciālu un citus tirgus raksturojumus. Turklāt tas kļuva par vienu no faktoriem, kas stimulē emigrāciju, tai skaitā arī jaunatnes emigrāciju, kā arī citus procesus, kuri ir raksturīgi Eiropas darba tirgum.
Otrais moments, kurš ir jūtams it īpaši, ja apskata sadzīves līmeni, ir tas, ka samazinājās kafejnīcu, veikalu un citu tamlīdzīgu vietējo iestāžu skaits, kas liecina par to, ka mazumtirdzniecības tirgū tāpat kā visā Eiropā dominē lielie ārzemju mazumtirdzniecības tīkli, izspiežot vietējos uzņēmējus.
Jāatceras, ka vienas pilsētas vai reģiona sociāli ekonomiskie zaudējumi kopumā var nest ES labumu, jo Eiropas Savienības uzdevums ir ES attīstība. Daugavpils kā Latvijas daļa atrodas to procesu ietvaros, kuri ir vispārējās ES politikas daļa”, – T. Bikovskis.
Tai pašā laikā šāda Daugavpils ievilkšana kopējās tendencēs, pēc Bikovska vārdiem, deva mums arī zināmu pozitīvo efektu, piemēram, runājot par tūrismu: „Pirmkārt, ir mainījies tūristu sastāvs, kuri atbrauc pie mums, un viņu skaits. Neapšaubāmi, daudz ir padarīts tūrisma objektu sakārtošanas jomā, piemēram, Cietoksnis, kā arī ir attīstījusies kultūrvide, infrastruktūra un pasākumu organizācija”.
Runājot par izglītības sfēru, Teodors Bikovskis atzīmēja būtiskas izmaiņas: „Mūs skāra pietiekami lielas izmaiņas – ja agrāk valsts augstākās mācību iestādēm pie mums pilsētā bija privilēģijas statuss, tad patlaban izrādījās, ka pastāv arī daudzas citas iespējas, kuras kļuva redzamas, pateicoties augstai potenciālo studentu mobilitātei. Ja jaunatne brīvdienās brauc uz Londonu, tad kādēļ nevar braukt mācīties uz Rīgu, Lietuvu vai Igauniju? Tas ir jaunatne tagad ir elastīgāka, mobilāka un viegli atrod nepieciešamo informāciju, tādēļ patlaban bieži jaunatne studē ārzemēs. Turklāt situācija izglītības sfērā izmainījās komerciālo mācību iestāžu labā, kuras piedāvā konkurētspējīgu izglītību”.