Jau vairāk nekā pusgadu portālā "draugiem.lv" uzdarbojas krāpnieku grupa. Portāla vadība domā, ka krāpšanas gadījumu skaits mērāms simtos. Izkrāptās summas ir no 5 līdz 100 latiem.
Krāpnieka identitāte zināma gan portāla administrācijai, gan policijai, taču visu acu priekšā interneta lietotāju apmānīšana turpinās, ziņo Latvijas televīzijas (LTV) raidījums "de facto".
Šo interneta krāpniecības metodi sauc par "phishing". Krāpnieks izsūta uzticama izskata e-pastus un cer, ka kāds uzķersies un ievadīs viltus lapā savas paroles vai finanšu datus. Lai tas nostrādātu, vajadzīgas divas lietas - labas zināšanas informāciju tehnoloģijās un interneta lietotāja neuzmanība vai naivums.
Par krāpnieku grupas upuri šā gada augustā kļuva Jānis. Atnācis noguris mājās pēc darba nakts maiņā, iegājis draugos. "Redzēju ka draudzene, ka pārdod telefonu, sāku interesēties," viņš stāsta.
Krāpēju leģenda šāda: telefons labs jaudīgs, bija domāts kā dāvana mātei, bet pēkšņi steidzami vajadzīga nauda mājupceļā no Somijas, tāpēc par lētu naudu ātri pārdodams. "Izsakot bažas, viņam tomēr vieglprātīgi aizsūtīju to naudu - 90 latu," teic Jānis.
Vēlāk jau bija par vēlu, nauda pārskaitīta, Jānis sapratis, ka nebūs ne telefona, ne naudas, krāpnieks elektroniski nekautrējās paprasīt vēl 10 latus papildus izdevumiem. Jānis vērsās policijā un portālā "draugiem.lv".
Portāls krāpnieku grupas darbošanos piefiksējis jau gada sākumā. Ielaužoties profilos draugu vārdā, piedāvā piedalīties loterijā, nopirkt neparasti lētu mobilo telefonu vai steidzami pārskaitīt draugam naudu lidmašīnas biļetei.
"Cilvēki pieteikušies uz akciju vai kādu bezmaksas balvu un atklājuši savus sociālā portāla tīkla datus, internetbanku datus, kredītkaršu datus un bieži vien viņi uzzina, ka sveši cilvēki viņu vārdā rīkojas," stāsta Uģis Pilābers, draugiem.lv juridiskais padomnieks.
Portāls mēģinājis bloķēt krāpnieka IP adresi, taču viņš tās mainījis, kā arī darbojies no vairākiem datoriem. Ar konkrētiem krāpšanas gadījumiem un identificētu krāpnieka vārdu kompānija vērsās policijā jau maijā, un ir neizpratnē par lēno izmeklēšanu.
"Noziegums, kas noticis interneta vidē nav noziegums, ko var atklāt divu dienu vai divu nedēļu laikā, tas ir ilgstošs process, lai pierādītu nozieguma esamību, un tā ir normāla prakse - pusgads, gads," saka Valsts policijas pārstāve Sintija Virse.
Iespējamais krāpnieks darbojas īpaši nekautrējoties un primitīvi: naudu lūdz pārskaitīt uz savu vai savu paziņu kontiem, cietušajiem raksta vēstules no sava profila. Arī "de facto" elektroniski sazinājās ar 19 gadīgo pikšķerētāju, kurš nemaz nemēģināja slēpt savu nodarbošanos:
"de facto": "Sveiki, Kristap! Pie mums televīzijā nonākušas vairāku "draugiem.lv" lietotāju sūdzības. Viņi saka, ka ir apkrāpti. Nosūtījuši naudu Jums, lai iegādātos mobilo telefonu, taču nav neko saņēmuši. Varat izskaidrot, kas notiek?"
Kristaps: "Labdien, diemžēl nespēju piekļūt pāris kontiem, lai informētu šīs personas. Vai varat lūdzu sniegt sīkāku informāciju?"
"de facto": "Kādiem kontiem piekļūt?"
Kristaps: "Ē-pasta kontiem. Vai varat lūdzu sniegt sīkāk detaļas par šo? Jo daļa naudiņas ir atgriezta. :)"
"de facto": "Tie cilvēki vēlas palikt anonīmi, taču saka, ka vērsušies arī pašā portālā. Vai "draugiem.lv" ar Jums nav sazinājušies par šo situāciju?"
Kristaps: "Diemžēl nav sazinājušies."
"de facto": "Esat rīdzinieks?"
Kristaps: "Jā."
Puisis acīmredzami neslēpj naudas saņemšanu, taču īsās sarakstes laikā samelojās, iespējams, trīsreiz. Vienreiz par to, ka daļu naudas atdevis, otrreiz, ka portāls ar viņu nav sazinājies un, trešoreiz, par dzīvesvietu - visticamāk, šobrīd krāpnieks dzīvo Lielbritānijā.
"Viņiem zvanīja, aicināja pārtraukt, bet atbilde bija izsmējīga, viņi jūtās nesodāmi, un tas viņus spārno izdomāt jaunas metodes," saka portāla "draugiem.lv" radošais direktors Guntars Meluškāns.
"Patiesībā bezspēcības sajūta, jo es kā Latvijas republikas pilsonis jūtos absolūti neaizsargāts situācijā , kad pusgada garumā manu acu priekšā var apkrāpt cilvēkus un mēs neko nevaram padarīt," pauž Meluškāns.
Iekšlietu ministrs sola uzlabojumus cīņā ar kibernoziegumiem vien 2016.gadā.