Valdībā tuvākajā laikā tiks izskatīts Zemkopības ministrijas virzītais projekts, kas paredz Baltijas jūrā izveidot pirmās akvakultūras ražošanas fermas, taču pret to veidošanu iebilst vides aizsargi, jo šādam projektam neesot veikts izvērtējums, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".
Atbilstoši projektam, ko iesniegusi SIA "Ekobaltika Group", dažādās vietās jūrā tiktu uzbūvētas peldošas metāla vai betona platformas, pie katras no tām tiktu piestiprināti 20 līdz 70 lieli zivju sprosti, kuros plašā apjomā - līdz 30 000 tonnu pārtikai audzētu, piemēram, Atlantijas lašus, varavīksnes foreles, jūras foreles, stores, Baltijas sīgas un zandartus.
Līdztekus jūras fermām, piekrastē - Pāvilostā, Bārtā, Užavā, Ragaciemā, Papē, Ovīšos, Lielirbē un Rojā darbotos zivju mazuļu inkubatori un zivkopības saimniecības.
Idejai tālāku virzību devusi Zemkopības ministrija, liekot valdībai priekšā rīkojuma projektu, kur paredzēts iedalīt jūrā pavisam kopā astoņus laukumus, kur uz 30 gadiem uzņēmējiem dotu tiesības izvietot iekārtas un veikt ražošanu.
Tomēr ne tik daudz ideja, bet gan pats projekts satraucis vides aizstāvjus, jo pēc viņu domām tas virzīts lielā steigā, nav jūras telpiskā plānojuma, nav pat sākotnējā ietekmes uz vidi novērtējuma un neesot skaidrs, vai mākslīgi veidotas jūras fermas vispār atbilst Latvijas interesēm.
Vides konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietniece Lelde Eņģele raidījumam sacīja, ka tika palaists garām brīdis, kad varēja sniegt oficiālo atzinumu. "Kad projekts tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, mēs vienkārši nespējam visam izsekot līdzī un nav mums spēka. Bet tad, kad pie kolēģiem sāka nākt aizdomīgi vīriņi un stāstīt, ka viņiem jūra ir atdota nomā, papētot šos faktus mums rodas daudz jautājumu."
Piemēram, daļa audzētavu zivju neizbēgami nokļūtu dabiskajā vidē un ir bažas, ka Atlantijas laši agresīvi izspiestu vietējos Baltijas lašus. Bet audzētavu zivīm automātiski pievadītā barība un medikamenti lielā daudzumā nonāks jau tā trauslajā Baltijas jūras vidē, ko Latvija starptautiski uzņēmusies atveseļot.
Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktora vietnieks Juris Aigars uzskata, ka šis jaunais virziens patiesībā ir ļoti piesārņojošs un neizvērtējot tā ekonomiskos ieguvumus, pēc tam zaudējumi var būt lielāki.
Tāpat nesaprotamas esot valdības rīkojuma projektā noteiktās koordinātes audzētavu atrašanās vietām. Daļa sakrīt ar potenciālajiem naftas ieguves laukumiem, daļa - ar vietām, kur Otrā pasaules kara laikā nogremdēti ieroči, bet daļa - ar īpaši aizsargājamām dabas teritorijām "Natura 2000", vai arī atrodas tuvu nozīmīgām zivju nārsta vietām.
Papildus visam raidījums noskaidrojis, ka projektu iesniegusī firma "Ekobaltika Group" ir nesen dibināta un reģistrēta kādā Pārdaugavas daudzdzīvokļu mājā. Tās pamatkapitāls ir tieši trīs lati un šai pat dzīvoklī reģistrēts arī Starptautiskais akvakultūras zinātniskais pētniecības centrs.
Zemkopības ministrijā tiešām apstiprina, ka rīkojuši vairākas nopietnas apspriedes ar šo firmu. Tajā esot zinātnieki, gan vietējie, gan no Krievijas, kur arī esot tapis pats projekts. Pārmetumus par apšaubāmas firmas atbalstīšanu ministrija noraida. Valdībai iesniegtajos dokumentos firmas vārds esot minēts tikai tādēļ, ka tā pirmā pieteikusies.
Ministrijai pēc likuma neatlicis nekas cits, kā to virzīt tālāk, turklāt firma jau divreiz rakstījusi sūdzības Eiropas Komisijai, ka Latvija bremzējot akvakultūras attīstību. Bet uz realizēšanu prasības būšot stingras. Notiks konkurss un pretendentiem prasīs trīs gadu pieredzi uzņēmējdarbībā, gan finanšu gada pārskatus, gan apstiprinājumu investīciju piesaistei.