Tam, ka nav pieļaujama pašvaldību cīņa par deklarētajiem iedzīvotājiem, piekrīt arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP).
Kamēr dažādas priekšrocības pašvaldībās deklarētajiem iedzīvotājiem piedāvāja Sigulda vai Jūrmala, tas neatstāja tādu iespaidu uz valsti kopumā kā Rīgas iesaistīšanās šajā sacensībā, uzskata ministrs.
Rīga ir ar citu ietekmi un statusu - ja tas būtu nostiprināts likumā, šī diskusija varbūt izpaliktu, bet topošais likums par Rīgu kā Latvijas galvaspilsētu ir iegūlis neskaitāmās darba grupās.
Oktobra sākumā Rīgas dome apstiprināja saistošos noteikumus, kas paredz diferencēt braukšanas maksu Rīgas sabiedriskajā transportā atkarībā no deklarētās dzīvesvietas. Rīdziniekiem braukšanas maksa paredzēta 42 santīmi jeb 0,60 eiro, bet citu pašvaldību iedzīvotājiem - 84 santīmi jeb 1,20 eiro. Vairāki vietējie līderi to uztver kā spiedienu galvaspilsētā strādājošajiem pārdeklarēties Rīgā. Domes vicemērs Andris Ameriks (GKR) iepriekš Dienai norādīja uz valsts mērogā nesakārtoto sistēmu kā galveno šīs situācijas iemeslu, jo Rīgā strādā 225 000 iedzīvotāju, kuri deklarēti citur, piemēram, 11 500 ir no Daugavpils.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šos noteikumus vēl vērtē. Ministrijai savs viedoklis jāpasaka līdz 9.novembrim, bet VARAM cer to izdarīt agrāk. Tikmēr Vienotības deputāti iesnieguši Saeimā jau atvērtajā Sabiedriskā transporta likumā ierosinājumu liegt pašvaldībai deklarēto dzīvesvietu izmantot kā vienīgo kritēriju atšķirīgas braukšanas maksas noteikšanai. Savukārt portālā Mana balss sāktā parakstu vākšana pret Rīgas domes lēmumu ir beigusies ar pozitīvu iznākumu - savāktiem 10 000 parakstu -, kuri tiks nodoti Saeimai. Pilsoņu iniciatīvas autori arī aicina veikt revīziju SIA Rīgas satiksme.
Vietējie līderi brīdina, ka Rīgas lēmums var novest pie pašvaldību sacensības par deklarētajiem iedzīvotājiem ar neprognozējamu iespaidu uz valsts attīstību. Babītes novada domes priekšsēdis Andrejs Ence (RA), kura novadā noteiktās priekšrocības lasāmas uz vairākām lapām, atzina, ka bagātās Pierīgas pašvaldības varbūtējā pārdeklarēšanās neuztrauc. Taču mazie novadi, kuru iespējās nav piešķirt dažādas atlaides, varētu pazaudēt strādājošos cilvēkus, no kā ciestu to budžets. Aptaujātajās pašvaldībās vēl nebija jūtama cilvēku vēlme pārdeklarēties.
Taču mazāko novadu iedzīvotājiem dome tiešām nevar solīt pārāk daudz. Gandrīz visur ir brīvpusdienas skolēniem. Citiem līdz 9.klasei, bet Madonas novadā - visiem bērniem, sākot ar bērnudārzu un beidzot ar 12.klasi. Taču tas nav noteikts ar domu veicināt deklarēšanos, bet gan, lai atbalstītu ģimenes, teica mērs Andrejs Ceļapīters (Vienotība). Lielā daļā pašvaldību par ēdināšanu pašvaldības skolās nav jāmaksā nevienam bērnam neatkarīgi no dzīvesvietas.
Vairākumā aptaujāto pašvaldību ir paredzēts bērnu piedzimšanas pabalsts, kas Preiļu novadā ir 50 latu, bet Tērvetes novadā - 75 lati ar domu to paaugstināt vismaz līdz 100 latiem. Tērvetes novada skolēni, pensionāri, represētie un pašdarbnieki tiek vesti arī ekskursijās, teica novada priekšsēde Dace Reinika (ZZS). Transportu no visām apdzīvotajām vietām nodrošina arī uz pasākumiem kultūras namā. Dundagas novada domes priekšsēdis Gunārs Laicāns savā pašvaldībā deklarēto iedzīvotāju skaitu cer palielināt citādi - veidojot uz ārzemēm aizbraukušo novada iedzīvotāju datubāzi, caur radiem un paziņām cenšoties apzināt viņu atrašanās vietu, lai varētu paziņot par jaunām darba vietām.
Cīņa par deklarēto iedzīvotāju skaita palielināšanu un viņu šķirošana pēc dzīvesvietas ir pretrunā ar valsts politiku, kas atspoguļota Nacionālajā attīstības plānā. Tajā ir paredzēts veicināt reģionu attīstību ap deviņām lielajām pilsētām un 21 attīstības centru, ar atbalsta pasākumiem veicinot arī darba vietu radīšanu, vienlaikus ir ierobežotas iespējas pretendēt uz šo atbalstu citām pašvaldībām.